Sveikas, jaukās dāmas!
Pirms diviem mēnešiem iepazinos ar puisi, kurš mani savaldzināja no pirmā acu skatiena. Viss notika ļoti ātri. Pēc nedēļas jau sākām satikties biežāk un biežāk. Sapnis. Kopš šķiršanās no iepriekšē puiša jau pagājuši divi gadi, bet tikai tagad atkal jutu kaut ko TĀDU.
Beidzot bija pienācis brīdis braukt kopā mājās. Braucām pie manis. Un biju jau galvā iztēlojusies visu kā tas notiks. Bet man par pārsteigumu, puisis mani noskūpstīja, apskāva un aizgājām gulēt. Labi, ka bija tumšs un viņš manās acīs neredzēja sašutumu un izbrīnu, ka kaut kas tāds vēl notiek. Labi, lai nu paliek. Gaidīju ar nepacietību nākamo reizi, kad viņu satikšu. Atbrauc ar puķem...viss tā skaisti. Pavadām romantisku vakaru un manās acīs jau dega dzirkstele (patiesībā vairāk nekā dzirkstele :D ) un cerēju, ka beidzot viss būs. Nekad pirms tam neesmu kādu vēlējušies tik ļoti kā viņu. Tiešām. Un atkārtojās tieši tas pats. Kaislīgi skūpsti bez turpinājuma. Kad tas atkārtojās arī trešo, ceturto, piekto un sesto reizi... nudien es sāku uztraukties. Nevarēju saprast, kas par lietu. Zināju, ka nav no tiem kautrīgajiem un pareizākajiem Latvijas puišiem un pagātnē bijis daudz laba un kaislīga seksa, tāpēc sāku jau domāt, ka es neesmu viņam gana laba (parastās sieviešu domas, kad viss nenotiek tā, ka mums gribas).
Galu galā nākamajā reizē metu kaunu pie malas un pati sāku rīkoties. Par nelaimi pirmā reize nebija nekas īpašs. Kaislīgi, taču... ar pavisam, pavisam nelielu aprīkojumu. Nākamajā dienā ļoti pārdzīvoju, jo puisis tiešām patīk, taču... ja naktī gultā nejūti neko, tad tas visu varētu sarežģīt. Protams, savas domas un šaubas vajadzēja kādam pastāstīt. Labākā doma manā mūžā. Kā izrādās daudzenei bija sākumā tā pat. Teica man, lai nesteidzot ar lēmumu pieņemšanu. Lai izdaru to vēl pāris reizes un tas es sapratīšu kas ir kas.
Un nu varu teikt, ka labākais sekss manā mūžā. Nekad, tiešām nekad neesmu jutusies tik labi. Izmērs agrāk likās tik svarīgs, bet tagad varu apgalvot, ka nebūt tā nav. Viss slējas citur. Un esam laimīgi kopā.
P.S. Nesen pajautāju, kāpēc tik ilgi vilcinājās (protams, man likās, ka tas ir izmēra dēļ. Varbūt kautrējās.) Taču atbilde bija pavisam cita - "Man to gribas visu laiku. Tāpēc Tev ļāvu izvēlēties kad un kā!"
P.P.S. Kāda ir jūsu pieredze ar izmēriem? Cik svarīgi tas ir Tev? :))