Privātīpašnieciskums attiecībās

1868

Reģ: 25.05.2014

Diskusiju tēma par vīrieša atgriezšanos pie viņa bijušās lika man aizdomāties par dažiem fundamentāliem jautājumiem.
Kādēļ tik daudzi cilvēki - gan vīrieši, gan sievietes - iedomājas, ka partneris ir viņu privātīpašums? Manuprāt, pāri kopā satur tieši abu partneru vēlme, nevis pienākums. Es domāju, ka tas arī ir īstais attiecību skaistums, ka divi cilvēki ir kopā, jo tā jūtas laimīgi. Daudziem partneriem, esot kopā ilgāku laiku, rodas pieradums un ilūzija, ka viņu attiecības ir kas pašsaprotams un neatņemams. Ja partneris vēlas izbeigt esošās attiecības, viņš tiek uzskatīts par nodevēju un nelieti, kas laupījis laimi un sāpinājis. Vai tā patiešām ir? Vairumā gadījumu pāris izjūk tādēļ, ka viens no partneriem ir atradis, viņaprāt, labākas attiecības vai arī jūtas noguris no jau esošajām. Kurš ir vainīgs šādā situācija - tas, kurš vēlas šķirties, vai otrs partneris, kurš nespēja piesaistīt, savaldzināt, darīt laimīgu to pirmo?
Pazīstu vīrieti, kurš draudēja fiziski izrēķināties ar savu sievu, jo viņa vēlējās šķirties. Lai arī tie bija tukši draudi, tomēr viņš centās diskreditēt bijušo laulāto un bojāt viņas nākamās attiecības. Uzskatu, ka šāda rīcība no vīrieša puses vērtējama kā nožēlojama, jo, šādi rīkojoties, viņš pazemoja, pirmkārt, sevi, nevis bijušo sievu.
Ikvienam ir tiesības jebkurā laikā pārtraukt attiecības, minot vai neminot sava lēmuma iemeslus. Lai arī tas var izklausīties ciniski, tomēr esmu cieši pārliecināts, ka tieši šīs tiesības jebkurām attiecībām piešķir to īpašo skaistumu un apziņu, ka partneris ir kopā ar konkrēto cilvēku jūtu, nevis pienākuma dēļ.
Saprotams, ka privātīpašnieciskums rada slimīgu greizsirdību un vēlmi agresīvi aizstāvēt savu "īpašumu". Vēsturei zināmi daudzi piemēri, kad greizsirdības uzplūdos izdarīti smagi noziegumi. Kāds tam visam sakars ar cilvēcību, vēlmi darīt labu partnerim? Protams, nekāds, tādēļ uzskatu, ka privātīpašnieciskums un greizsirdība ir indivīda pašapziņas problēmu vai sociopātijas izpausme.
Krāpšana - arī ļoti neviennozīmīgs temats, par kuru atļaušos izteikt savu viedokli. Es nosodu melus, krāpšanu un dotā vārda neturēšanu; uzskatu, ka vispirms ir jāizbeidz esošās attiecības un tikai pēc tam jāķeras pie jaunu veidošanas. Taču nekādā ziņā neatļautos izspiegot savu partneri (draudzeni/sievu), pratināt vai pārmest viņai kaut ko. Ja uzzinātu, ka viņa ir, piemēram, rakņājusies manā telefonā, datorā u.tml., tad, visticamāk, pārtrauktu attiecības, jo šādas darbības uzskatu par klajas necieņas izpausmi pret sevi. Ja cilvēks netic manam vārdam, kāda jēga ir būt kopā ar tādu?

0
0

12.07.2014 18:37 |

Nazīc

8171

Reģ: 14.01.2013

Es laikam achgaarni lasiiju,bet DIO teiktu nu nepavisam nesapratu taa,ka vinja buutu teikusi,ka jastradaa ar attieciibaam,kuraam pavisam nav naakotnes.
Es sapratu taa,ka ja reiz tu iesaisties attieciibaas,tad arii centies tajaas uztureet to dzirksteli nevis vienkaarshi,briidii,kad dabuu otru cilveeku,palaid visu pashpluusmaa, un peec tam veel pamet. Nekur neredzeeju,kur tika teikts,ka ja attieciibas mirst dabiigaa naavee,tad taas ir maaksliigi jaauztur pie dziiviibas.
Ljoti piekriitu Kristas viedoklim,jau atkal.
Pashas dziivee ir bijusas attiecibas,kuras neesmu glaabusi un ir bijushas attieciibas,kuru deelj dariishu visu,lai taas saglaabtu,ja tas ir iespeejams un mees abi to veelamies.
Protams,ka ir iespeejams,ka miilestiiba zuud,bet taa zuud,tad ja cilveeki nestraadaa pie attieciibaam nevis taapat vien no zila gaisa,tieshi taapeec DIO teksts,ka esam atbildiigi par tiem,kurus pieradinaam,ir pat ljoti traapiigs.

0
0

13.07.2014 11:04 |

rrrrr....

779

Reģ: 02.09.2009

Piekrītu diskusijas autoram par visiem 100.

Paziņu lokā ir tādas attiecības, kur meitene pakārto dzīvi otram cilvēkam - savu draugu nav, jaunus necenšas meklēt, bet puisis nedrīkst viens pats satikties ar saviem draugiem, pasēdēt ar džekiem iedzert aliņu. Uzreiz ir skandāls, desmitiem īsziņu ar pārmetumiem. Vēl labāk, ka meitene visur prasās līdzi un uzskata,ka pusim viņa ir jāņem līdzi. No malas pabriesmīgi izskatās. Vienreiz šai meitenei uzdevu jautājumu: "Kas tev ir šis puisis, ja tu viņu uzskati par savu privātumu - rotaļlieta, mašīna, kas tev devis tiesības cilvēku kontrolēt un izrīkot?" Atbilde bija šāda: "Viņš ir mans pusisi".

Uzskatu, ka attiecības ir jākopj abiem, bieži vien viss sākas ar klusēšanu un sakrājušo lietu neizrunāšanu. Ja kaut kas nepatīk, tad ir jāpasaka otram, jāmēģina rast kompromiss. Daudz vieglāk ir meklēt jaunas attiecības,kurās sākumā rozā briļļu periodā viss būs lieliski, bet ilgākā laika periodā var atkārtoties tās pašas kļūdas, kuras pats pieļāvi iepriekšējās attiecībās. Savukārt daudz grūtāk ir ielikt attiecībās lielāku piepūli no sevis, atzīt savas kļūdas, censties mainīties un uzlabot. Protams, tas tādā gadījumā, ja redzi šo cilvēku sev blakus, un atdeve ir abpusēja.

0
0

13.07.2014 11:07 |

S80

6407

Reģ: 16.01.2014

Nazīt, tas teksts orģināli nāk no "Mazā Prinča".

Atļaušos ielikt mazu fragmentu. :)

Tieši tad parādījās lapsa.
- Labdien, - viņa teica.
- Labdien, - pieklājīgi atbildēja mazais princis, lai gan neviena neredzēja.
- Es esmu šeit, - teica kāda balss zem ābeles.
- Kas tu esi? - vaicāja mazais princis. - Tu esi ļoti skaista...
- Es esmu lapsa, - lapsa atbildēja.
-Nāc parotaļājies ar mani, - uzaicināja mazais princis. - Man ir skumji...
- Es nevaru ar tevi rotaļāties, - teica lapsa. - Es neesmu pieradināta.
- Piedodiet, - sacīja mazais princis, bet brīdi padomājis, piebilda:
- Ko nozīmē "pieradināt"?
- Tu neesi šejienietis, - teica lapsa, - ko tu meklē?
- Es meklēju cilvēkus, - atteica mazais princis.
- Ko nozīmē "pieradināt"?
- Cilvēkus, - lapsa brīnījās, - viņiem taču ir šautenes, un viņi medī. Tas ir ļoti nepatīkami! Un vēl viņi audzē vistas. Tas ir vienīgais labums. Vai tu meklē vistas?
- Nē, - atteica mazais princis. - Es meklēju draugus. Ko nozīmē "pieradināt"?
- Tas ir pārāk aizmirsts jēdziens, - atbildēja lapsa. -Tas nozīmē "nodibināt ciešas saites"...
- Nodibināt ciešas saites?
- Protams, - sacīja lapsa. - Pagaidām tu manās acīs esi tikai mazs zēns, kas līdzīgs simt tūkstošiem citu. Un tu man neesi vajadzīgs. Bet arī es tev neesmu vajadzīga. Tev es esmu tikai lapsa, kas līdzinās simt tūkstošiem citu lapsu. Bet, ja tu mani pieradināsi, mēs būsim vieni otram vajadzīgi. Tu būsi man vienīgais visā pasaule. Es būšu tev vienīgā visā pasaulē.
- Es sāku saprast, - teica mazais princis. - Ir kāda puķe ... man šķiet, ka viņa mani pieradinājusi...
- Tas ir iespējams, - atbildēja lapsa. - Uz Zemes viss iespējams...
- Nē, tas nebija uz Zemes, - iebilda mazais princis. Lapsa likās ļoti ieinteresēta:
- Uz kādas citas planētas?
-Jā.
- Vai uz tās planētas ir arī mednieki?
-Nē.
- Tas ir interesanti. Un vistas?
-Nē.
- Nekas pasaulē nav pilnīgs, - nopūtās lapsa. Bet tad viņa atgriezās pie aizsāktās domas:
- Mana dzīve ir ļoti vienmuļa. Es medīju vistas, cilvēki medī mani. Visas vistas līdzinās cita citai, un visi cilvēki līdzinās cits citam. Tad nu es mazliet garlaikojos. Bet, ja tu mani pieradināsi, mana dzīve kļūs saules pilna. Es pazīšu soļu troksni, kas atšķirsies no visiem citiem.
Pārējie soļi liks man noslēpties zemē, tavējie - kā mūzika aicinās mani ārā no alas. Un tad vēl - skaties! Vai tu redzi tur to kviešu lauku? Es neēdu maizi. Labība man nav vajadzīga. Labības lauks man neko neatgādina. Un tas ir ļoti skumji! Bet tev ir mati zelta krāsā. Tas būs brīnišķīgi, kad tu būsi mani pieradinājis! Kvieši, kas arī ir zeltaini, man atgādinās tevi, un es iemīlēšu vējā šalcošo druvu ...
- Es raudāšu.
- Tā ir tava vaina, - iebilda mazais princis, - es tev nebūt nevēlēju ļaunu, bet tu pati gribēji, lai es tevi pieradinu ...
- Protams, - sacīja lapsa.
- Bet tu taču raudāsi! - teica mazais princis.
- Bez šaubām, - atteica lapsa.
- Tad jau tu neko neiegūsti!
- Es iegūstu gan, - sacīja lapsa, - atceries zeltainos kviešus.
Pēc tam viņa piebilda:
- Ej apraudzīt rozes! Tu sapratīsi, ka tavējā ir vienīgā visā pasaulē. Tu atnāksi no manis ardievoties, un es tev atklāšu kādu noslēpumu.
Mazais princis devās apskatīt rozes.
- Jūs nemaz nelīdzināties manai rozei, jūs vēl neesat nekas, - viņš tām teica. - Neviens jūs nav pieradinājis, un arī jūs neesat nevienu pieradinājušas. Jūs esat tādas pašas, kāda bija mana lapsa. Tā bija līdzīga simtiem tūkstošiem citu. Bet es padarīju viņu par savu draugu, un tagad viņa man ir vienīgā visā pasaulē.
Un rozes jutās ļoti neērti.
- Jūs esat skaistas, bet tukšas, - vēl viņš tām sacīja. - Jūsu dēļ nevar mirt. Protams, arī mana roze vienkāršam garāmgājējam var likties līdzīga jums. Bet viņa viena pati ir nozīmīgāka par jums visām, jo tieši viņu es laistīju. Tieši viņu es apsedzu ar stikla kupolu. Tieši viņu es aizsargāju no vēja. Tieši viņas dēļ es nogalināju kāpurus (izņemot divus trīs, lai būtu tauriņi). Es klausījos, kā viņa gaudās vai lielījās, es dzirdēju pat to, kā viņa klusēja. Jo viņa ir mana roze.
Tad mazais princis atgriezās pie lapsas.
-Ardievu, - viņš teica.
- Ardievu, - sacīja lapsa. - Lūk, mans noslēpums, tas ir ļoti vienkāršs: īsti mēs redzam tikai ar sirdi. Būtiskais nav acīm saredzams.
- Būtiskais nav acīm saredzams, - atkārtoja mazais princis, lai neaizmirstu.
- Tieši tas laiks, ko tu veltīji savai rozei, padara šo rozi tik nozīmīgu.
-Tieši tas laiks, ko es veltīju savai rozei... - atkārtoja mazais princis, lai neaizmirstu.
- Cilvēki ir aizmirsuši šo patiesību, - sacīja lapsa, - bet tev nevajag to aizmirst. Tev vienmēr jābūt atbildīgam par tiem, ko esi pieradinājis. Tev jāatbild par savu rozi...
- Man jāatbild par savu rozi ... - atkārtoja mazais princis, lai paturētu atmiņā.

0
0

13.07.2014 11:15 |

Nazīc

8171

Reģ: 14.01.2013

S80 Es zinu no kurienes orgjinaali naak teksts,piemineeju to kaa DIO tekstu,jo vinja sheit to uzrakstiija.

0
0

13.07.2014 11:19 |

S80

6407

Reģ: 16.01.2014

Nazīt, ar to es gribēju pateikt, ka tā nav DIO patiesība, bet jau sen zināms fakts. ;)

Lai gan šis ir būtisks fakts, es vairāk tomēr nosliecos piekrist Stellas viedoklim. Man vispār patīk kā viņa domā, jo mūsu viedoklis bieži sakrīt. Es tik lasot, pasmaidu. :)

0
0

13.07.2014 11:22 |

Nazīc

8171

Reģ: 14.01.2013

S80 Es nekur arii nemineeju,ka taa ir vinjas patiesiiba.

0
0

13.07.2014 11:25 |

stellaglmr

3922

Reģ: 06.03.2011

DIO

kad kopā ir , jo ir vienkārši labi.

Pusaudžu gados tā noteikti ir, bet pieaugot cilvēkam (kā sievietei, tā vīrietim) šis vairs nestrādā. Mēs visi tiecamies pēc pilnības - visās dzīves sfērās. Un, ja šāds modelis darbotos, tad terminu "bijušais" vai "bijusī" mēs attiecinātu tikai uz lietām.
Rodas sajūta, ka Tu dzīvo ļoti tālu no realitātes. Bet, jā - katram ir savs. Manuprāt, citāts ir ļoti greizs šajā situācijā, jo pieradināti tiek viens otram. Mēs esam atbildīgi par abpusēju laimi, nevis laimi tikai tādēļ, ka viens to izjūt. Ja kāds jūtas sevi iztukšojis attiecībās mūsu pienākums (kā pieradinātājam) ir ļaut otram iet. Ļoti nepiemērots citāts, ļoti duāls.

0
0

13.07.2014 11:27 |

stellaglmr

3922

Reģ: 06.03.2011

Vaīī, S80 - Tu iedzini sārtumu manos vaigos šajā svētdienas rītā!

0
0

13.07.2014 11:29 |

S80

6407

Reģ: 16.01.2014

Mēs esam atbildīgi par abpusēju laimi, nevis laimi tikai tādēļ, ka viens to izjūt. Ja kāds jūtas sevi iztukšojis attiecībās mūsu pienākums (kā pieradinātājam) ir ļaut otram iet.

Stella, es Tevi Dievinu! :)

0
0

13.07.2014 11:31 |

Roberts.I

1868

Reģ: 25.05.2014

Manuprāt, citāts ir ļoti greizs šajā situācijā, jo pieradināti tiek viens otram. Mēs esam atbildīgi par abpusēju laimi, nevis laimi tikai tādēļ, ka viens to izjūt. Ja kāds jūtas sevi iztukšojis attiecībās mūsu pienākums (kā pieradinātājam) ir ļaut otram iet.

Piekrītu par visiem 100%!

0
0

13.07.2014 14:10 |

givenchy

1816

Reģ: 10.04.2014

Ja partneris vēlas izbeigt esošās attiecības, viņš tiek uzskatīts par nodevēju un nelieti, kas laupījis laimi un sāpinājis. Vai tā patiešām ir?

Protams, ka šis cilvēks nav ne nodevēs, ne nelietis, vienkārši cilvēkam, kurš tiek pamests rodas bailes, no tā, ka atkal būs viens. Ja attiecībās ir bijuši jau ilgāku laiku, bieži vien viņi dzīvo atmiņās un atceras tikai to kā bija attiecību sākumā, atcerās to laimi, kas bija tad, bet tagad abus saista ikai pieradums. Ja jau vēlas pamest, tad jau nevar izjaukt laimi, jo nekāda laime vairs nav. Cilvēks, kurš tiek pamests bieži vien ir gatavs darīt visu, lai glābtu savas attiecības, nepadomājot, ka varbūt šķiršanās šajā gadijumā būtu labākais.

Kurš ir vainīgs šādā situācija - tas, kurš vēlas šķirties, vai otrs partneris, kurš nespēja piesaistīt, savaldzināt, darīt laimīgu to pirmo?

Abi! Ja attiec'ības nav izdevušās, tad nevar vainot tikai vienu no partneriem. Pie attiecībām ir jāstrādā, lai izdotos, un ja neizodas, tad nevar vainot tikai vienu no partneriem.

Ikvienam ir tiesības jebkurā laikā pārtraukt attiecības, minot vai neminot sava lēmuma iemeslus.

Protams, ka ir jābūt iespējai jebkurā brīdī pārtraukt attiecības, bet tomēr būtu tikai cilvēcīgi minēt iemeslu, kādēļ attiecības tiek pārtrauktas, nevis vienā brīdī vienkārši pazust.

Pazīstu vīrieti, kurš draudēja fiziski izrēķināties ar savu sievu, jo viņa vēlējās šķirties.

Šo gan nekad nesapratīšu. Kā cilvēks iedomājas turpmāko dzīvi? Un ja nu sieva nobīstas un izdomā nešķirties, tad kā tas vīrietis sadzīvos ar domu, ka sieva ir kopā ar viņu tikai tādēļ, ka viņš viņai ir draudējis?

0
0

13.07.2014 14:25 |

emanuelle2

16208

Reģ: 01.02.2010

Te tika uzdots jautaajums,kas ir miilestiiba-ne tiesi man,bet es padomaaju kaarteejo reizi,kaa es to saprotu.Miilestiiba ir speeciigas juutas,ko cilveeks izjuut pret otru.Manaa uztveree ,tas ir kaut kas tik speeciigs,ka tu otra labaa vari izdariit visu...ir tik zeel,ka ne vienmeer taas juutas saglabaajaas ti speeciigi ,ka mees to veeleetos.
Laikam pats saakums,kad jutu , kaut kas vairs nav kaartiibaa no manas puses ,bija tas moments,kad nebija pilniigi nekaadas greizsirdiibas juutas.Es vienmeer minu,ka greizsirdiiba ir vissliktaakais kas var buut,bet mazaas devaas tas tomeer ir normaali,ja redzot savu pusiiti dejojot ,varbuut flirteejot ar citu sievieti,taads greizisrdiibas "velnins" tomeer iezogas.
Es sapratu no Roberta teiktaa,ka taa aiziesana ,nepasakot iemeslu buutu taada,ka nav jaaieiet lielos paskaidrojumos,nav jaataisnojaas...Man gribeetos ,lai man pasaka,bet pietiktu paaris vaardos...
Neons-tagad vienmeer sev saku-nekad vairs taa nedariitu...

0
0

13.07.2014 17:14 |

Nazīc

8171

Reģ: 14.01.2013

Es sapratu no Roberta teiktaa,ka taa aiziesana ,nepasakot iemeslu buutu taada,ka nav jaaieiet lielos paskaidrojumos,nav jaataisnojaas...Man gribeetos ,lai man pasaka,bet pietiktu paaris vaardos...

Es arii uzskatu,ka ir jaadod skjirsanaas iemesls,citaadaak cilveeks pats sevi vainos vairaak un buus gruutaak taa teikt move on. Nezinja par to,ka ir noticis tieshi taa,ir mokosha. Es tomeer domaaju,ka cilveeki vismaz aiz nelielas cienjas pret otru noteikti paskaidros,kaapeec veelas izbeigt konkreetaas attiecibas,lai vismaz pamestais naakotnee maaciitos no savaam kljuudaam,ja taadas ir pieljautas.

0
0

13.07.2014 17:17 |

Dionysus

3551

Reģ: 23.11.2012

Teorētiski tas ir pareizi, bet praksē šie filozofiskie prātojumi bieži vien nestrādā. Jo tas ir vienas puses skatījums, kur parasti nav gadījuma ka otrs piekrīt visam par 100%.
Viena svarīga lieta kas jāprot attiecībās, ir piekāpties otram, kad šķiet ka pareizais variants ir pašam. Vismaz no (20-40%) savas pareizās taisnības ir jāatsakās par labu attiecībām.

Agresija, garīga un fiziska agresija ir nepieļaujama no abām pusēm. Parasti par agresoriem uzskata vīriešus, bet sievietes labi prot izmantot garīgo agresiju.

Krāpšana - tur praktiski nav vainīgās un cietušās puses. Vairāk vai mazāk vainīgi ir abi. Bieži vien viens neliekas ne zinis par otra jūtām un vajadzībām, bet kas notiek kaut kas ārpus attiecībām, bļauj ka viņš ir piekrāpts.
Privātīpašnieciskums ir dabiska lieta, jo tas kas ir dārgs un mīļš, gribās lai pieder tikai vienam pašam. Tikai ja tas izvēršas kā patstāvīga kontrole, neuzticēšanās, aizdomīgums, tad ne ar ko labu tas nebeigsies.

0
0

13.07.2014 17:18 |

Nazīc

8171

Reģ: 14.01.2013

Krāpšana - tur praktiski nav vainīgās un cietušās puses.

Es gan vienmeer esmu uzskatiijusi,ka vainiigs ir tas,kursh ir piekraapts. Iznjeemumi ir tad,ja viirietis vai sieviete vienkaarshi ir taadi brunchu mednieki vai attieciigi bikshu mednieki :D ,bet ja attieciibas ir bijushas harmoniskas,ar uzticiibu utt,tad krapshana bez iemesla nenotiek.

0
0

13.07.2014 17:23 |

Pievieno savu komentāru

Dieviete sarunas

Aptauja

Lietotāji online (20)