Cilvēku parmaiņas..

Es ļoti pārmainījos, kad es apēdu cita kožļeni. Gandrīz vai parāva uz augšu...

Jā, var mainīt. Cik ļoti, tas gan atkarīgs no katra paša.
Bet nu no tādiem cilvēkiem, manuprāt, jātiek pēc iespējas ātrāk prom.

Jā, var mainīt uz slikto pusi, bet tās jau vairs nav veselīgas attiecības.
Attiecības, kurās nav cieņa, izaugsme, virzīšanās uz priekšu, nav uzturēšanas vērtas, manuprāt. Protams, problēmas ir jārisina, bet ilgtermiņā tas nestrādās
Kopā esot ir jāpalīdz otram kļūt labākam

Pilnīgi noteikti otra cilkvēka iespaidā var mainīties gan uz labo, gan slikto pusi. Esmu to piedzīvojis uz abām pusēm.

Ar to sevis visas došanu vīrietim, manuprāt, ir tā, ka vīrietim tomēr jājūt, ka arī tad, ja esat kopā, dzīvojat kopā, ir kaut kāds, kaut vai niecīgs procents tās neaizsniedzamības un neparedzamības, lai vīrietim ir, pēc kā alkt.

Nevar sevi visu izlikt, kā uz paplātes, jāsaglabā tā sajūta, ka vispirms Tu esi Tu pati un tikai pēc tam daļa no pāra, tad arī vieglāk sevi attiecībās nepazaudēt.
Sāc ar to, ka stādi sevi augstāk par vīrieti un attiecībām.

Elīna, lai izdodas!

Motivation, liels paldies tev :)

Protams, ka var mainīt, ja cilvēks to pats pieļauj!

Nav jau teikts, ka jāšķiras! Ja tiešām atkal atsāksi būt aktīva un pašpietiekama, viņš sapratīs, ka var taču tevi vienā dienā pazaudēt ar tādu attieksmi. Tas, ko es domāju ar ''likt mierā'' noteikti nenozīmē padoties vai šķirties. Patiesībā tā likšana mierā ir daaaudz grūtāka par to, ko klasiski saprot ar cīnīšanos (mīļuma izrādīšanu, izrunāšanos utt). Vienkārši es domāju, ka šajā situācijā ja tu piedāvāsi izrunāties vai būsi ekstra mīļa ar suņa acīm, tas viņu nokaitinās vēl vairāk. Dari savas interesantās lietas un ļauj čalim pavarīties savā sulā kādu laiciņu, līdz viņam tas apniks :-)

Iespējams, ja tu ļauj. Ja ļauj sevi padarīt no pašapzinīga cilvēka par kājslauķi, tad ir iespējams.

Nu būtu nedaudz sapīgi pēc tik ilga laika šķirties, kaut gan tā būs vienmēr.. ir bijuši tie skaistie mirkļi

Man tāda sajūta, ka tu stāsti par manām iepriekšējām attiecībām praktiski vārds vārdā.
Par to, vai cilvēku var otrs mainīt uz slikto pusi- var,bet tikai tad, ja pats to ļauj.
Par tavu situāciju runājot- ļoti iespējams, ka viņam patika tevī tieši tā pašpietiekamība un neatkarība, kas tev piemita sākumā un tagad, kad tās vairs nav, tu viņa acīs esi cits cilvēks. Vēl arī ir tādi vīrieši, kuri vienkārši zemapziņā grib iekarot neaizsniedzamākās virsotnes un kad tas ir izdarīts, tad vairs nav interesanti. Varbūt pat nedara to tīšuprāt, bet vienkārši ar viņiem tā notiek un viss. Man laikam bija otrs variants, kad kādus 3 mēnešus aplidoja ļoti cītīgi, bez jebkāda rezultāta, jo bija kolēģis un es ļoti negribēju jaukt darbu ar privāto dzīvi. Bet tomēr panāca savu un arī atvēros. Un visa viņa attieksme sāka slīdēt uz leju proporcionāli tam, cik ļoti es sāku atvērties. Beidzās viss ar to, ka biju slima un stingri priekš sevis nolēmu, ka ar visu tikšu galā pati. Zinādams par manu slimību 3 dienas vispār nedeva ziņu, ceturtajā uzrakstīja vai nevēlos ciemiņu. Lai gan aplidošanas periodā bija gatavs pa ziemu tālu gabalu iet ar atveseļošanās paciņu, kad bija parastas iesnas. Tajā ceturtajā dienā pateicu, ka viss cauri. Jāsaprot, ka dažreiz tu nevari neko ietekmēt- būt mīļāka vai vēsāka vai vel nez kāda. Jāliek tas cilvēks mierā uz brīdi un viss pats saliksies pa plauktiņiem.

hulla, nu paldies, paldies, ceru, ka man te kaut kas sanāks, nevēlos arī vasaru, kuru tiik ļoti gaidīju nosēdēt mājās.

Elīna , veiksmīgi ;)

Es arī tā sāku domāt :)

Elīna, nesēdi mājās ;) mēģini atjaunot kontaktus ar vecajiem draugiem....gan kāds atsauksies. Tāpat atsāc pasportot ( ja ne dēļ figūras, tad dēļ tā, lai pašai būtu gandarījums un pašvērtējums arī pacelsies) . Apmeklē kādu pasākumu. Tev vienkārši jābūt aizņemtākai, un atkal būsi apritē, tiksies ar cilvēkiem un jutīsies daudz labāk ;)

Esam kopā 2 gadus, pusgadu dzīvoju ar viņu.

hulla, es ar tā sāku domāt, bet es nezinu ar ko lai sāk

Man jau liekas, ka īstenībā jau Tu atvēries tāpēc, jo zaudēji pamazām šo -
"Attiecību sākumā, man bija draugi, darbs, mācījos labi, sportoju, strādāju, darīju visu".
Noteikti visu uzmanību tagad prasi no viņa, pārāk rūpējies, vienmēr gaidi kad viņš ātrāk no darba atnāks...
Ir jāmaina ikdiena. Jāsāk nodarboies atkal ar sevi, lai atkal būtu pašpietiekama.

Viņam arī tas viss nepatīk, smēķēšana arī viņam riebjas, jau no laika gala sūdzējies par to, tad atkal tā kā pieņēma, vakar aizgāju no darba, mājās viņš vnk atnāk ar riebumu.