vecāku nostāja

Esmu lasījusi, ka ir daudz tādu vecāku, kas gaida bērna 18to dzimšanas dienu, lai tik ātrāk varētu no tā bērna tikt vaļā (dzīvesvietas ziņā), tā ka šī situācija ir pilnīgi reāla.

Kā var nenākt laikā mājās pusaudžu vecumā? Vispār izklausās, ka Tev liekas, ka vari darīt, ko vēlies.

Annie, nu kāds sakars? Gan es, gan manas draudzenes esam neatnākušas ne tikai noteiktajā laikā majās, bet visu nakti pavadījušas viena pie otras vai vēlāk - kādā ballītē, ja ir normālas attiecības un vecāki bērnam uzticas - to atļauj, ja nē, brt ļoti gribās, tad arī šāda situācija rodas. Protams, mani vecāki priecīgi nebija, bet pēc tam ārā no mājas nemeta un rēķinus maksāt nelika.

Es nesaprotu tos vecākus, kuriem ir iespēja bērniem palīdzēt, bet viņi to nedara, vēl jo vairāk - liek maksāt īres naudu (vnk wtf) 19 gadus vecai meitenei, kurai jau tā tēvs nenaksā algu kā pieklājas. Šajā situācijā esmu autores pusē un nesaprotu, kā vecāki var tā rīkoties.

Aizskrēju uz savu istabu un raudāju. Visu dienu pavadīju savā istabā, vakarā meiģināju iet ar mammu runāt - neveiksmīgi.

Pag tad ir tā istaba vai kastes tikai kambarī?
Ticu,ka ir vecāki teroristi utt,bet šis gan viss neiet kopā. Vioss tik slikti,tik slikti,bet joprojām 3 dienas dzīvo tajā mājā,uz darbu vairs neej un sēdi šeit forumā...

Pirms 3 dienām pirms darba no rīta ar mammu sanāca kaut kas līdzīgs strīdam

Little_Lady

ak dievs, lūdzu nevajag tik šķidri dirst :D Np otras puses, Tev labi sanāk, jo es tā nemācētu :D

elžuks pazīst little lady :D

Persephon, bet Tu taču to saskaņoji ar vecākiem? Vai tā vienkārši izdomāji, ka nenāksi - vai nu nokavēsi vai paliksi pie draudzenēm, vecākus nebrīdinot.

Es nesaprotu tos vecākus, kuriem ir iespēja bērniem palīdzēt, bet viņi to nedara,

Bet te taču dara.. Vai darba sniegšana nav gana liela palīdzēšana? Man arī tēvs pirms studijām centās palīdzēt ar darbu - bet darīja to tā, ka es sūtīju CV uz viņa darba vietu kā visi citi cilvēki un manu CV izskatīja līdzās citiem CV. Darbu nedabūju, jo bija labāki kandidāti. Tāpēc uzskatu, ka darba iedošana ir ļoti liela palīdzēšana.

Tikai nedaudz nejauka

Nē, es viņu nepazīstu. Bet skaidrs ir viens- šis stāstiņš ir izgudrots.

un nesaprotu ari so, vecaku maja vecaku noteikumi, jo manaas majas vnm vecaki ir teikusi, ka vinu majas ir ari manas majas, jebkura situacija

Es jau kādu laiku nedzīvoju pie mammas, bet tās joprojām ir manas mājas. Jā, man tagad ir 2 mājas un tas ir vēl foršāk :)
Noteikumiem IR jābūt, bet nejau nostādot tādā līmenī, ka šīs nav tavas mājas, šīs ir mūsu, vecāku, mājas. Tad jau sanāk, ka tai nabaga dvēselei nav vispār māju...

Pirmkārt atdod mammai atslēgu, kas lai zina, varbūt tad viss norimsies. Bet ja nē, mēģini pēc iespējas ātrāk atrast darbu un dzīves vietu. Nebaidies no drauga vecākiem. Ja viņi ir līdz šim tevi uzņēmuši, tad šajā gadījumā nav arī jākaunas no tā kas notiek šobrīd tavā dzīvē. Jācer, ka vecāki atmaigs un kontakts nepazudīs, jo pēc pieredzes esmu redzējusi arī šādu gadījumu. Lai veicās!

Ja tiešām viss ir patiesi, tad sāc ar sevi, ne jau tiko 18 palika un vecāki šādi kļuva.
Līdz šim jau bija šāda uzvedība, tad pašai bija ar galvu jādomā un ātrāk jātiek no turienes prom

Lai vai kāda būtu tā meita, bet šādai mātes psihošanai nav attaisnojuma. Un neticu, ka nav neviena radinieka- tikai vecvecāki. Ja vaina būtu tikai vecākos, tad jau sen būtu sūdzējusies.

Es redzu, ka visas (labi, gandrīz visas) "viegli audzinātās" tā arī nav saņēmušās iemācīties lasīt. :D Tas noteikti runā Jums par labu, noteikti. Neviens neapgalvo, ka vecāku rīcība attiecībā uz meiteni nav pārāk stingra. Taču tā arī nepārkāpj nekādas robežas. To, ka viņa tiek sista jūs parāvāt no "zila gaisa". Tāpat arī emocionālais terors - kā tas šeit tiek dēvēts - ir tikai jūsu interpretācija.

Cik daudz reižu šeit pat cosmo.lv nav apspriests pusaudžu (tajās diskusijās) baismīgi, nenormāli lielais liekais svars, kurš pēc cosmo tabulām sākas jau virs 50kg (ok, citu reizi, 55kg)? Cik daudz šeit nav bijušas diskusijas, ka meitenes nemāk sevi pasniegt, kopt un piedienīgi saģērbties? Un, jā - mīļā, Aļaska, ja šo lasi nāc talkā - tieši vecuma grupa 14 - 17 gadi ir tā grupa, kuru jūsu nežēlastības bultas ķer.
Tad, kur ir teikts, ka šī meitne nav viena no tām, kura nesaprot, ka nolupuši nagi nav nekas "kruts" un pliks dibens 15 gadīgai meitenei, kura vakaros laicīgi nemāk atnākt mājās - bet Dievs zina ko dara un kur vazājas - arī nav normāli. Jo pati autore minēja divas pazīmes, kuras liek domāt, ka viņas prāt ir normāli 15 gados nenākt laicīgi mājās.
Savukārt par emocionālo teroru - viņa vien minēja, ka vecāki ir aizrādījuši, ka viņai nav gaumes un ir liekais svars. Un, ja tā patiešām ir - neizskatās, ka šī jaukundze, kura neuzskata, ka ir kas šausmīgs bērnu ražot 18g.v, jo viņas vecaki tacu tā izdarīja - būtu ar mieru saģērbties normāli.

Paturēsim, dāmas, prātā, ka 15 - 16 - 17 ir dumpinieciskais vecums. Tikai melns un tikai balts; es dzirdu, ko es vēlos dzirdēt un kā es vēlos dzirdēt; viss ko pasaka mani vecāki ir "tizls" un "ne-kruts".
Netrūkst jauno meiteņu, kurām mammas klusi saka "meitiņ, piesedzies - tev tomēr nav tik tievas kājas", bet viņas pēc tam skrien pa pasuli bļaudamas, ka māte viņas par resnām saukā - piemetīs vēl kādu lieku repliku klāt, lai paspilgtinātu savas tā jau bagātīgās emocijas.

Nākošais:
Ja viņa nav tikusi budžetā ne tad, ne tagad ir skaidri redzams, ka arī mācības viņai nevedas un visticamāk nevedās arī skolas solā. Tas vien jau liecina, ka nebū tik daudz laika pie grāmatām viņa nepavada. Bet, protams, protams - viņa nogurst. Labi, ka neviens cits uz šīs pasaules nenogurst. Bet kā saka - visi nevar būt vadītāji. Galvenais, ka pietiek prāta vispār kaut ko darīt.

Tālāk:
Piecelties un aiziet, kad norisinās saruna ir necieņa. Jebkurā vecumā, jebkurā sabiedrībā un jebkurā vietā. Labi audzināti (tur pat nevajag nezin kādas etiķetes zināšanas) cilvēki vismaz atvainojas un paskaidroo kādēļ neuzskata diskusiju par auglīgu un vēlas pārtraukt tās turpināšanu. Bet te meitēns acīmredzami vienkārši nezin, kas tas par zvēru - cieņa pret citiem.

Turpinot:
Ņemot vērā, ka meitene apgalvo - esot vienmēr klusējusi. Varbūt der padomāt, ka viņas nemitīgā klusēšana vecākus dara trakus. Viņa nav nedz patstāvīga, nedz spējīga pati par sevi parūpēties - arī šajā situācijā viņa to nespēj. Un viņas nemitīgā klusēšana nekādu ieguldījumu attiecības nedod - iespējams, ja viņa iemācītos atbildēt uz jautājumiem un pamatot savu viedokli, situācija ievirzītos citā gultnē. Bet pieņemu, ka daža laba "brīvi audzinātā" nezin kā tas ir, kad Tev nākas pamatot kādēļ Tu vēlies darīt to ko vēlies un nespēj paskaidrot kāds no tā būs ieguvums...

Nobeigumā:
Daudzas lietas palaidu garām, bet jāatzīst - mani arī tās īpaši neinteresē. Vienīgi zinu pilnīgi droši - esmu audzināta stingri. Varbū, pat pārāk. Bet man nekad nav bijusi vēlēšanās skatoties uz saviem vienaudžiem protestēt pret to, kā tas ir ticis darīts. Jo vairāk tagad, kad visi esam izauguši un nekas labs no tiem "ej, kur gribi; dari ko gribi" audzinātajiem nekas nav sanācis. Dažs labs vēl joprojām īsti nezin kā tas ir pateikt "paldies" un kas jāvelk uz operu...
Tāpat, varu piebilst, ka jūsu izfantazētās sišanas vai vēl nez kādas šausmas nav saucamas par "stingru audzināšanu". Un, der paskatīties uz sevi no malas ar kritiskāku aci.

ā, tas ko aizmirsu piebilst - vienu reizi neatdot laikā mantas ir ok. Bet šeit meitene neredz problēmu likt pagaidīt mammai mēnesi un tad vēl vienu. Tas liecina vistiešākajā mērā par to, ka viņa nav radusi lietas darīt laikā - vēl vairāk, tas liecina par to, ka viņa nemāk novērtēt citu cilvēku laiku, kuru patērē ar savu negribēšanu darīt lietas. Tas viņai jau ir asinīs, nevis viena vienīģa reizīte...

Piecelties un aiziet, kad norisinās saruna ir necieņa. Jebkurā vecumā, jebkurā sabiedrībā un jebkurā vietā. Labi audzināti (tur pat nevajag nezin kādas etiķetes zināšanas) cilvēki vismaz atvainojas un paskaidroo kādēļ neuzskata diskusiju par auglīgu un vēlas pārtraukt tās turpināšanu. Bet te meitēns acīmredzami vienkārši nezin, kas tas par zvēru - cieņa pret citiem.

Ja uz tevi psihopātiski kliegtu un pazemotu, tad tu pieklājīgi sēdētu un klausītos, es tā saprotu, ja? Jo tu taču esi labi audzināta un ir jāievēro etiķete - jāklausās pazemošana. Lai gan, protams, pati pazemošana un kliegšana virsū, kā saprotams, nav etiķetes pārkāpšana un ir pilnīgi pieklājīga lieta.
Manuprāt, cieņai ir jābūt abpusējai. Nevis viena puse kaut ko kliedz, brēc, pazemo, bet otrai pusei ir jāievēro kaut kāda cieņa.

Taisnība, bet dēļ viena solījuma mest meitu ārā no mājas...

Miss Joker, nedomāju, ka tas bija viens tāds. Tad jau sen būtu izmesta, jo pati jau teica, ka nav pirmoreiz. Tātad tik ilgi šādi uzvedās, kamēr vecāki neizturēja.
Mēsredzam to stāsta pusi, kur nabaga meitēnu moka. Kā tad, ka moka - skolu apmaksā, algotu darbu dod, mājas ir, no algas neko neprasīja, visu naudu varēja sev tērēt. Būtu tādi teroristi, kā viņa te viņus taisa, nu nebūtu viņai šādu apstākļu. Pie kam, jau par to vien, ka pie drauga pamatā dzīvojās, ne mājās, jau būtu pateikuši, ka var tīties uz turieni un miers. Nē, varēja pie vecākiem dzīvot. Tādā versijā, kā 57days teica, tur ir skaidrs - vecākiem bija izdevīgi, ka meitene pie viņiem dzīvo, bet šai te viss tiek dots. Pie kam, tur meita tā bija audzināta, ka viss vecākiem jāpalīdz un tā. Šai neviens neko tādu neprasa.
+ viņa uzskata, ka mēnesi neturēt solījumu, tas jau nav nekas traks. Ģimenēs, kur vecāki ir tādi, bērni baidās kaut ko izdarīt ne pa prātam, lai atal nebūtu jāklausās pārmetumi, bet šī te mēnesi neliekas ne zinis un vēl apvainojas. Nēsāt mantas uz skapīti bija laiks, izvākt nav laika, tas arī nav normāli.
Vienā komentārā viņa raksta, ka pēdējo algu nav saņēmusi un iepriekšējo jau visu iztērējusi, citā atkal, ka ar saviem 250€ neko nevar. Tad ir tā nauda vai nav?
Un es neesmu vienīgā, kam šis stāstiņš liekas šķidrs.. Arī tā pēkšņā darba atrašana, dažas stundas pēc tam, kad sarakstījusi savu sūdzību traktātu.

Histēriķu bļaušana pazemo tikai tos, kuri jūtas pelnījuši to dzirdēt vai tos, kuri saskata zināmu taisnību no bļāvēja puses.
Jā, ja uz mani kāds histēriski kliegtu es pagaidītu, kad viņš norimstas vai atvainojoties pārtrauktu sarunu un paskaidrotu, ka šādos apstākļos nevēlos runāt pamatojot kādēļ apstākļi man nešķiet piemēroti.
Normāli cilvēki, sevis cienoši un citus cienoši cilvēki tā rīkojas. Ja uzskatu, ka mani neciena, man nav jānolaižas līdz šī cilvēka līmenim.

To, ka viņa kliedz, brēc un pazemo Tu paķēri no zila gaisa. Meitene minēja, ka māte sāka kliegt un kad pagriezās, lai aizietu sarunā iesaistījās arī tēvs. To ko teica māte Tu nezini. Tik pat labi viņa varēja nevis histēriski kliegt (kā tas šeit tiek interpretēts) bet toni skaļāk paust savu viedokli par meitas bezatbildīgo rīcību un dzīveveidu kā tādu...

Es nelasīju komentārus, tāpēc nezinu vai pamanījāt, bet viss ticamības moments pazuda jau pie šī:

Pēc stundas man atnāk sms ar cenām, kas man jāmaksā dzīvojot šeit - 100 eur īre, 1/3 komunālie, un ēst jāpērk vai nu pašia vai 1/3 no ēšanas naudas jāpiemet un 1/2 komunālie - jo es visvairāk tērejot elektrību un h2o.

Pārstāvu mazākumu un teikšu, ka arī vecākiem ir pašiem jābūt tādā līmenī, lai viņos ieklausītos. Ja viņi bārsta apvainojumus, tad es neredzu iemeslu, kāpēc bērnam būtu jāsēž un jāklausās. Vecāki nav ideāli, arī viņiem mēdz būt savi tarakāni galvā. Ne jau visi izpelnās cieņu, kad kļūst par vecākiem, tas tomēr ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Turklāt, ja ģimenē nemāk risināt konfliktus (kā jau var manīt no vecāku attieksmes), tad nav ko gaidīt no savas atvases bezierunu paklausību un pazemību.
Meitenei varbūt arī ir apslēpts aizvainojums, negrib to skapi atdot, kaut izstiepies. Tomēr iemesli var būt dažādi. Pati tiks galā ar savām problēmām, mēs šo stāstu zinām tikai tik, cik viņa ir uzrakstījusi.

Ja uz tevi psihopātiski kliegtu un pazemotu, tad tu pieklājīgi sēdētu un klausītos, es tā saprotu, ja? Jo tu taču esi labi audzināta un ir jāievēro etiķete - jāklausās pazemošana. Lai gan, protams, pati pazemošana un kliegšana virsū, kā saprotams, nav etiķetes pārkāpšana un ir pilnīgi pieklājīga lieta.

Es sēdētu un klausītos, jā. Un neteiktu, ka skapīti izvākšu pēc nedēļas, bet atrastu laiku tajā pašā dienā. Jo mana vaina - solīju, bet neizdarīju. Tātad, pārmetumi nav nepamatoti. To kliegšanu viņa pati izprovacēja. Ne visi māk mierīgi reaģēt uz tādām sitācijām. Arī pieauguši cilvēki. Ja jaunās dāmas māte neprot savādāk paust savu sašutumu, tā ir viena lieta, otra, ka jaunkundze pati savu vainu tajā vispār nesaskata - neturēja solījumu, kas tad tur tāds?