womankind No rīta - braucu cauri parkam, ne tur nogriezos, pabraucu gabaliņu uz priekšu, lai apgrieztos, sāku griezties pa kreisi, apgriezos, pabraucu gabaliņu uz priekšu un tad vai nu zars vai asfalta mala patrāpījās, nākošo līkumu pa labi līdz galam neizņēmu un slīpi biju. Piezemējos uz labās rokas (ne plaukstas) un tiku cauri vien ar maziem nobrāzumiem.
Vakarā - braucu pa ietvi, redzu priekšā cilvēki iet, nodomāju, ka apbraukšu viņus pa ceļu, kur mašīnas brauc, apbraucu arī, gribēju uzbraukt uz ietves atpakaļ pa to ietves malas samazinājumu( nu laukumiņu kas ričukiem/bērnu ratiņiem uzbraukšanai paredzēts), sāku virzīt stūri pa labi, lai uzbrauktu - pirmā riepa knapi uz ietves bija un bladāc, es slīpi gar zemi uz ietves, ričuks vienā vietā, ķēde ar' nokritusi, es pāris centimetrus tālāk, grozs vēl tālāk.. Nezinu vai nu ričuks saslīdēja vai nu pārāk strauji izdarīju manevru.
Jaukā ziņa - uzreiz pieskrēja klāt viens jauks vīrietis, iesaucās, ka ui, ku traki esmu nokritusi, palīdzēja piecelties, piecēla riteni, apvaicājās vai nevajag ātros izsaukt, prasīja kā es jūtos, pieteica, lai noteikti dezinficēju brūces, kādu laiciņu pastāvēja ar mani līdz es pateicu paldies, ka nu viņš var doties, ka tikšu pati līdz mājām un ka būs jau labi. :)
Šodien pārliecinājos par to, ka ir arī tomēr vēl labi, iejūtīgi cilvēki mums apkārt. :)
Savukārt tie trīs džeki, kuru dēļ mainīju maršrutu vēsā mierā pagāja man garām, kamēr es tur vēl gar zemi biju.
CrazyMonday, 2 varianti - vai nu brauc pārāk pārgalvīgi, vai arī jūties nedroši uz ceļa ar riteni. Bet vispār diezgan traki izklausās.
BaCk Laikam jau jāsaka, ka abi. Pa Rīgu tiešām vēl
jāmācās braukt.
Turies, lai ātri sadzīst!
Paldies! Ceru, ka tā būs! :) Pagaidām laikam izskatos kā būtu iekaustīta, visa labā puse ar dažādām rētām, dažādās vietās. :D