Nesen bija līdzīga diskusija par to sunīti, kuru gribēja nošpricēt, lai nemokās.
Noraudājos... Man bija 2 jūrascūciņas jau daudzus gadus, kas dzīvo pie mammas. Apmēram pirms gada vienai uz vēdera sāniem parādījās sacietējums, bumbulis. Auga, auga.. Jūrascūķiem tā ir bieža parādība - audzējs. Laikam jānosoda mani un mammu, ka nevedām pie ārsta (tajā pilsētā vetārsti vairāk vai mazāk specializējas tieši uz lielajiem dzīvniekiem, kaķiem, suņiem.). Ēda labi, bija aktīva.. Šopavasar bumbulis pārplīsa, bija vaļēja brūce, skats šausmīgs :( Cūķim actiņas mirdz, dzīvot grib. Nepīkstēja, ka sāp, ēda kā līdz šim. Arī vēl līdz vakardienai viņa bijusi aktīva, dzīvespriecīga.. nupat tēvs pazvana un pastāsta, ka vakar aizveduši iemidzināt, lai nemokās, jo ir vasara, karstums, mušas, vecāki brauks ceļojumā uz 10 dienām, nebūs kas katru dienu viņai tīra to brūci un apkopj... tagad sēžu un bimbāju, uznāca tādas emocijas! žēl ruksīša, jo bija taču vēl dzīvotājs!
Nezinu, kādus komentārus gaidu sagaidīt.. vienkārši gribējās uzrakstīt pašai priekš sevis.