Vīrieši mēdz būt ātri aizkaitināmi.

Kādus jautājumus tu uzdod un ko viņš atbild? Uzraksti, lūdzu, kādu piemēru!

Tad pasaki, ka tev nepatīk viņa attieksme pret tevi, ja viņš ar tevi normāli nerunā, tad kur jēga tādām attiecībām?

Mīļotajam cilvēkam pirmām kārtām ir jābūt kā draugam, bet ja viņš pat negrib ar tevi kontaktēties, tad nav jēgas...

Nu ja nu vienīgais tu viņam visu laiku uzbāzies ar kaut kādiem jautājumiem, tad gan tas būtu loģiski.

Varbūt viņš atbild, bet tikai Tu nesaproti atbildi. Arī man tā gadās, ka uzdotu jautājumu, atbild tā, ka nevaru saprast, kad uzdodu savādāk to jautājumu, arī pasaka, ka muļķīgus jautājumus uzdodu. Taču pēc tam, kad pārdomāju visu teikto, tad saprotu, ka tomēr atbilde ir bijusi, bet ne tā, kā es biju gaidījusi atbildi. Ne vienmēr draugs atbild uz jautājumu tieši un precīzi. Ne vienmēr arī var atbildēt precīzi.

Varbūt noguris pec darba, vai ar veselibu aks nav, vai kādas problēmas, bet tu piesienies par nikiem.

Nu man dažreiz sanāk tas pats, bet tas ir vakaros, kad nāk mājās pārguris, tad cenšos izdabāt, bet es pati sevi zinot mēdzu uzdot stulbus jautājumus uz kuriem piem. viņs nevar atbidēt, beet es esmu iedomājusies, ka viņš zinās..

Piemērs. Viņš :Gita pārgulēja ar Robertu.

Es : :O Kad tas notika,kapēc, kur, kā, ko teica viņas pusis, ko viņa. Nu krch sanāk stulbo jautajumu virkne uz kuru tiešām nevar atbildēt, bet tagad jau esmu piešāvusies :D

Nē nu , protams, gadās reizēm to debīlo jautājumu virkne,bet runa ir par nopietniem jautājumiem , es ,piemēram, prasu kāpēc mēs tur nebrauksim?(jau iepriekš viss izplānots , vieta, laiks) un man atbild aj zb nejautā par to.

Hm, laikam man ari ir problēma ar to pašu.
Vai drīzāk ar to, ka visu uztveru pārāk emocionāli un aizvilstos, ja man jautā: es atbildu, pārjautā : es atbildu un tad man tracina, ka vēl nesaprot, ko es ar to gribu teikt, jo esmu jau pateikusi!
Jums tā nav? kādai?
Nevaru saprast, kur ir problēma, bet problēma ir, jo visu laiku kašķējamies. Principā par niekiem un tomēr.. un es nevaru izturēt .

piesleedz pie melu detektora. un uzdod iisus un skaidrus jautaajumus :D taa tu vismaz neliksi puisim apjukt vaardu jucekli :D

Nē nu , protams, gadās reizēm to debīlo jautājumu virkne,bet runa ir par nopietniem jautājumiem , es ,piemēram, prasu kāpēc mēs tur nebrauksim?(jau iepriekš viss izplānots , vieta, laiks) un man atbild aj zb nejautā par to.

Man ar draugu arī dažreiz tā gadās. Bet viņš pateiks man to iemeslu vēlāk. Protams, lūpu uzmetu, bet nu pajautāju vēlāk. Ja uzreiz jautāšu, tad atbilde būs līdzīga.
Mans mīļotais garastāvoklī ir ļoti mainīgs, var arī kaut ko pateikt, kas man liksies aizvainojoši, bet viņš ar to neko nav domājis. Es jau esmu iemācījusies to neņemt galvā. Līdz ko es izdomāju, ka neiespringšu uz tām lietām tik ļoti, neņemšu galvā, zini, palika vieglāk. Nav tik daudz pārdzīvojumu, principā, vispār tādu nav. Vieglāk gan man, gan viņam. Iesaku arī Tev neņemt galvā.
Sākumā domāju, ka tas nav iespējams, bet ir gan. Viņam vienkārši ir tāds raksturs. Nu vēl ir iespēja, ka pats cenšas būt iecietīgāks.

Mans mīļotais garastāvoklī ir ļoti mainīgs, var arī kaut ko pateikt, kas man liksies aizvainojoši, bet viņš ar to neko nav domājis. Es jau esmu iemācījusies to neņemt galvā. Līdz ko es izdomāju, ka neiespringšu uz tām lietām tik ļoti, neņemšu galvā, zini, palika vieglāk. Nav tik daudz pārdzīvojumu, principā, vispār tādu nav. Vieglāk gan man, gan viņam. Iesaku arī Tev neņemt galvā.
Sākumā domāju, ka tas nav iespējams, bet ir gan. Viņam vienkārši ir tāds raksturs. Nu vēl ir iespēja, ka pats cenšas būt iecietīgāks.



Tieši kāā Tu panāci, ka ''neņemt galvā''?
Es pati sacepos, pati sačakarēju garastāvokli, kamēr tas otrs, tā nedara.. nu, protams, nav vienaldzīga attieksme, bet kaitinās no tā, ka es par ''ko tādu cepos'' tikai atsķirība ir tā, ka viņš grib runāt, izrunāt.. man nav iebildumu, bet es visu pasaku un viņš pajautā: nu, bet kā tad ir, kas tad šajā visā ir tas, kas visvairāk tevi uztrauc?'' un tājā brīdī esmu gatava iet nošauties :D jo es TIKKO to pateicu