Vai kādai no jums arī ir grūtības pateikt - es tevi mīlu?

Pirmajās reizēs, kad to teicu varbūt bija mazliet tā baisi - jo tas uzliek uzreiz atbildības sajūtu par to ka viss ir nopietni, taču tagad reizi dienā viens otram to pasakam :)

Man ir grūtības ar to vārdu teikšanu. Nedomāju,ka tie ir tādi vārdi,kurus var laist pa kreisi un pa labi, neatceros kad pēdējo reizi esmu tos teikusi savam puisim, darbi runā skaļāk par vārdiem. Ā,nē, pagājušo nedēļu teicu mammai :D

savam draugam man nav nekādu grūtību vai baiļu teikt to, laikam tādēļ, ka no paša sākuma jau jutu, ka tas ir mans cilvēks :)

Esmu laikam pārāk stipri apdedzinājusies, jo šos vārdus es neesmu teikusi jau ilgi un arī neteikšu, līdz es nebūšu 100 % pārliecināta par to, ja kādam tas sagādā problēmas - lūdzu, tur ir durvis.

Tas nav jasaka ar vardiem, bet japierada ar darbiem.

Piekrītu BBW.

Pateikt patiesu vārdu - tas nemaz nesagādā grūtības :D

Es arī domāju, ka galvenais ir pierādīt ar darbiem, bet nu tomēr ir jauki to dzirdēt katru reizi, kad draugs to pasaka, jo zinu, ka tā patiešām ir :)

Nav man grūtības , jo es jau no mazotnes vecākiem esmu - "es jūs ļoti mīlu". Tādēļ tas ir kaut kā ietrenējies , ka es nebaidos atzīt to un pateikt . ;)

Agrāk bija grūti, nu likās tā neveikli, vai šaubijos -teikt/ neteikt...
Tagad jau ir tā, ka jūtu brīžus, kad tiešām gribu to pateikt un arī saku... Piemēram citreiz apskaujoties, man rodas tāds emociju pārplūdums, ka tas ir vienīgais, ko gribas viņam tajā brīdī teikt :)