čau šajā karstajā dienā! :)
gribu izkratīt sirsniņu, kura pēdējā laikā man iesāpas, kad runa iet par seksa tēmu.
tātad..
Ar savu puisi kopā esam teju gadu, dzīvojam katrs savā pilsētā, tagad jau es esmu tā pārsvarā kas brauc pie viņa ciemos uz māju. Braucu nedēļas nogali katru piektdienas vakaru un esmu tur lidz pirmdienai kad jādodas pa darbiem. Viss it kā būtu.daudz maz jauki, pa dienu izklaidējamies, atpūšamies un par to man nav ko iebilst. Problēma sākas tur kad vajadzētu būt seksam. pa cik mājā dzīvo arī vecāki, tad šī nodarbe paliek gulētiešanas laikam, jo savādāk loģiski nevar...un...lai ari mums tam ir tās trīs naktis nedēļā, sanāk ka kkas notiek varbut pat tik vienu reizi, parejas divas naktis vins man blakus var vnk aizmigt. sākumā mums tā nebija, tad sekss bija katru dienu un pat vairakas reizes. tagad nekaa.... es esmu no tām sievietēm kam tas ir svarīgi, nekad neatteiktu, bieži pat dzirdu no viņa ka tas ir vienigais kas mani interesetu. bet es par to ne runaju dienā, ne kā savadak afišēju. vnk man liekas ka tas būtu tikai normāli ja tas notiktu visas šīs trīs naktis un pat vairākas reizes...bet viņam pietiek ar vienu...
es nezinu ko man darīt jo guļot blakus es nevaru aizmigt man vajag mīļumu un to sajūtu ka mēs viens otru mīlam sajust caur glāstiem un skūpstiem...es vakar guļot vnk sāku raudāt, jo man sāp sirds....
ar viņu runāt nav jēga jo pateiks ka tev jau tikai sekss galvā un viss... jūtos nožēlojami jo mans pašas vīrietis mani neiekāro....:(
865
