Vienreiz aizbraucu ciemos, naktī pamodos, slēdzot vaļā tās mājas saimnieces skapi, jo domāju, ka eju uz tualeti. Neviens to neuzzināja, bet tik un tā neērti, ka esmu mēģinājusi atslēgt skapi, kas tomēr ir cilvēka privātā zona.
Tas gan laikam ir vienīgais gadījums, neko citu tādu īpašu neatceros, bet bieži ir tā, ka ja man kāds kaut ko agri no rīta saka, es pamostoties atbildu kaut ko, ko pat neatceros, ka būtu teikusi. Vēl nesen draugs dienas vidū zvanīja un prasīja, kāpēc es no rīta kliedzu uz viņu. Es viņam vēl lielākā izbrīnā prasīju, vai tiešām esmu kliegusi un par ko, jo pati neatceros neko tādu, kaut arī biju pamodusies. Tāpēc vienmēr saku, lai man nestāsta neko svarīgu no rītiem, tāpat neatcerēšos.