Kura ir grāmata, kas, jūsuprāt, vajadzētu būt ikviena skapī?

Man noteikti skapī stāvēs grāmatas, jo no e-grāmatām palasīt es nevaru! Man tomēr patīk rokās turēt grāmatu, pāršķirt lapas puses.

Par to, ko vajadzētu visiem, nezinu... Kas der visiem, neder nevienam :)

Protams, ka grāmatām jābūt un tās būs vienmēr. Es kaut kā vispār elektronisku grāmatu kā grāmatu neuztveru. Es mēdzu lasīt tā to, kas man ir vajadzīgs kādā nozarē, bet daiļliteratūru - nē. Tai ir jābūt vākos, ar pāršķiramām lapām un tējas krūzi rokā. Man ir jājūt tās smarža - katrai grāmatai šī smarža ir sava! :)

Bībele.

Antuāna de Sent-Ekziperī "Mazais princis".

Es nezinu, kurai vajadzētu katram skapī. Man liekas, ka nav tādas universālas grāmatas, kas pilnīgi visiem būtu vajadzīga un pilnīgi visiem noderīga.

Atbildot uz otro jautājumu: man, personīgi, noteikti stāvēs(un stāv) plauktos grāmatas. Man ļoti patīk lasīt, bet tikai grāmatas papīra formātā. Nav man ne kindla, ne vēl kkādu ierīču. Grāmatas man ir tikai papīra formā, jo lasīšana man ir process, ko es izbaudu un es to izbaudu lasot tās papīra formātā.
Pēdējo reizi kompī lasīju literatūru tad, kad studēju un vnk bija grāmatas, kuras citā formāta nebija, bet tās vajadzēja izlasīt.

Man ir ta pat ka Mincim.

Man ir daudz gramatu, ir ari kindle un ipads, bet man patik tomer, ka ta gramata man ir "uz rokas". Sanak gandriz katru menesi nopirkt kadu gramatu. Ari visadus skolas materialus vienmer printeju, nu nesanak man lasit ne datora, ipada vai kindle.

Atbildot uz pirmo jautājumu: neredzu iemesla bāzt kādam zem deguna savus mīļākos sacerējumus un pēcāk uz pirkstu galiņiem knosīties, cerot sagaidīt biedra acīs tādu pašu sajūsmu, kādu tie radīja manī.

Ir tādas grāmatas, kuras lasot, ļimstu autora talanta, jūtīguma un dvēseles gudrības priekšā, bet laika gaitā esmu atklājusi (un pašas pieredzē balstīts secinājums vienmēr tiek izjusts dzīvāk par vispārzināmu aksiomu), ka katra mākslas vienībā - filma, grāmata, glezna vai dziesma- katru baudītāju ietekmē atšķirīgi.

Vai zinājāt, ka LSD iespējami trīs ietekmes veidi: labais trips, murdziņš un vispār nekas. Nu, lūk, ir tādas grāmatas un filmas, kuras mani iespaidojušas dziļi un neatgriezeniski un savā jaunības degsmē esmu steigusies tās demonstrēt citiem, vienlaikus vēloties iegūt vērtīgu tematu diskusijai, tā arī iedot to sajūtu otram. Bet tā ir tikai viena. Tā sajūta.

Aizpļāpājos. Patiesībā jau saprotu, ka vēlējies dzirdēt nosaucam tādus darbus, kas, mūsuprāt, ir tik jēgpilni, novatoriski un universāli, ka tos būtu nepieciešams rekomendēt ikvienam. Man ārkārtīgi patīk Maikla Talbota Hologrāfiskais visums. Brīnumi, kurus paskaidro fizikālas patiesības. Līdz galam neatklātais, kas iedvesmo atklāt burvi ikvienā no mums.

Man, kā cilvēkam, kurš varētu dzīvot divatā ar grāmatplauktu, nav ilgi jādomā par izvēli starp taustāmu grāmatu un failu e-lasītājā. Vienmēr pirmā.

Lasu Kindle, papīra formātā nepērku, arī pirms Kindle nepirku - izmantoju bibliotēkas, aizņēmos no draudzenēm, ģimenes. Neredzu jēgu tērēt naudu, jo nekad nelasu 1 grāmatu 2 reizes, patīk minimālisms, tādēļ liekus priekšmetus putekļu krāšanai nevajag.


Pārvērtīšu jautājumu uz - kuras grāmatas noteikti jābūt izlasījušam?
Vidusskolas obligāto literatūru, lai būtu vismaz pamatu pamats vispārējai sapratnei par latviešu un citzemju literatūru.
Pārējais jau pēc gaumes, būtu gan labi,ja ne tikai lubenes.

Vienmēr esmu centusies savākt/saglabāt klasiku, lielu daļu no tā, ko piedāvā skolas obligātajā literatūrā. Lai plauktā vienmēr stāv Dostojevskis, Jaunsudrabiņš, Čaks, Puškins, Remarks, Defo, Dante, Dimā... uc. Citas grāmatas nāk un iet, nav tā, ka paņem rokās un jūti tik ļoti to auru.

Man joprojām ir saglabātas bērnības grāmatas, Stārastes, Sprīdīša bibliotēka piemēram. Tās, ko ar ierakstiem priekšlapā ir dāvinājušas skolotājas katru klasi beidzot.. Tai kolekcijai ir zelta vērtības.

Ēriks marija Remarks 'Dzīvības dzirksts'
Deivs Pelzers. Bērns, kuru nesauca vārdā

Man grāmata ir kas ļoti personisks. Nu tā, kad es lasu, tad es kaut kur redzu sevi, kaut ko iemācos. Es esmu izlasījusi neskaitāmas grāmatas, bet tikai pavisam dažas mani ir tā ļoti uzrunājušas, par kurām es varētu teikt - jā, tām noteikti ir jābūt manā grāmatu plauktā, turpretī, manām draudzenēm liekas, ka tās grāmatas, kas man liekas kaut kas īpašs, ir pilnīgākās muļķības. Tāpat kā mūzika visiem nepatīk viena un tā pati, arī ar grāmatām ir līdzīgi, tāpēc uzskatu, ka tādas - grāmatu grāmatas nav.

Es ļoti novērtēju grāmatas, tāpēc man tās nekad neizzudīs. Arī tagad ir grāmatu plaukts ar vecvecāku vecajām grāmatām, manām bērnības pasaku grāmatām un daudzām citām. Elektroniski lasīt man nepatīk, man vajag grāmatu sajust, pašķirstīt.

Karinjo, tu noraksturoji manu gramat plauktu Rigas dzivokli- no tam gramatam nekad nevaresu skirties, pirmkart tas man atgadina par bernibu, kad mamma tas lasija un man par tam bija interese.
Vienmer bus Spridisa biblioteka- ar tam es iemacijos lasit, sliktas atminas, bet paldies omitei, ka ari Ziedonja pasakas - visas pasakas no galvas zinaju :)

Ahh, tada noskanja uznaca...

Man jau liekas, ka ljoti labi, ja maajaas ir vismaz kaadas paaris enciklopeedijas. Pati kaadreiz lasiiju ljoti daudz, tad paarvaacos uz aarzemeem un nekaadas "gudraas" graamatas nevareeju lasiit tajaa valodaa, jo nesapratu, taapeec paarstaaju lasiit. Tagad ir e-lasiitaajs, no taa es vairs neshkiros, 4 gados nelasiito meeginu atguut. Turklaat tagad varu lasiit jebko un jebkuraa valodaa. Tagad nav liidzeklju un vietas, bet man ir taads sapnis par personiigo biblioteeku, nu vai arii darba istabu, kur vismaz 3 sienas ir ar graamatu plauktiem pilniem ar graamataam. Lai gan man ir liidziigi kaa Queen, ka besii kraami, liekas mantas un patiik minimaalisms, tomeer taas graamatas es gribu - tas ir kas cits, nekaa kaut kaadas suveniiru figuurinjas.

pauls koelju -"maktub"
Dievinu!

Bībele

Priekšroku dodu taustāmām grāmatām, ne e-grāmatām.
Kam ir jābūt plauktā?
Manā plauktā atrodas dažādas recepšu un vīna grāmatas dažādās valodās. Iedvesmojošu cilvēku biogrāfijas, bērnības pasaku grāmatas (kurām manā uztverē ir neizmērojama vērtība),Bībele senlatviešu drukā (īpašs ekesemplārs, ģimenes mantojums), latviešu un pasaules klasiķi, dažādi skaisti foto albumi.

Atbildot uz pirmo jautājumu: neredzu iemesla bāzt kādam zem deguna savus mīļākos sacerējumus un pēcāk uz pirkstu galiņiem knosīties, cerot sagaidīt biedra acīs tādu pašu sajūsmu, kādu tie radīja manī.

Ir tādas grāmatas, kuras lasot, ļimstu autora talanta, jūtīguma un dvēseles gudrības priekšā, bet laika gaitā esmu atklājusi (un pašas pieredzē balstīts secinājums vienmēr tiek izjusts dzīvāk par vispārzināmu aksiomu), ka katra mākslas vienībā - filma, grāmata, glezna vai dziesma- katru baudītāju ietekmē atšķirīgi.

Vai zinājāt, ka LSD iespējami trīs ietekmes veidi: labais trips, murdziņš un vispār nekas. Nu, lūk, ir tādas grāmatas un filmas, kuras mani iespaidojušas dziļi un neatgriezeniski un savā jaunības degsmē esmu steigusies tās demonstrēt citiem, vienlaikus vēloties iegūt vērtīgu tematu diskusijai, tā arī iedot to sajūtu otram. Bet tā ir tikai viena. Tā sajūta.

Aizpļāpājos. Patiesībā jau saprotu, ka vēlējies dzirdēt nosaucam tādus darbus, kas, mūsuprāt, ir tik jēgpilni, novatoriski un universāli, ka tos būtu nepieciešams rekomendēt ikvienam. Man ārkārtīgi patīk Maikla Talbota Hologrāfiskais visums. Brīnumi, kurus paskaidro fizikālas patiesības. Līdz galam neatklātais, kas iedvesmo atklāt burvi ikvienā no mums.

Man, kā cilvēkam, kurš varētu dzīvot divatā ar grāmatplauktu, nav ilgi jādomā par izvēli starp taustāmu grāmatu un failu e-lasītājā. Vienmēr pirmā.

Hanna, tev vajadzētu padomāt par rakstnieces karjeru (ja vien to jau nedari), jo tev ir talants savu domu pasniegt neparastā veidā, ieinteresējot.

Man arī šķiet, ka vienīgā grāmata, kura ir pietiekami universāla, lai būtu ikkatra mājā, ir bībele. Protams, ja cilvēks ir pilnīgi neticīgs un nicina kristietību, tad bībele būs lieka. Bet zinu arī gadījumus, kad cilvēks, kurš ir pilnīgi neticīgs, vecumdienās vai, kad kļūst smagi slims, tad paņem rokās bībeli, palasa - un viņam ir sajūta, ka kļūst vieglāk.

Es neesmu izlasījusi bībeli, esmu fragmentāri to palasījusi un jāatzīst, ka tā pat ir diez gan interesanta :)

Par Bībeli nepiekrītu.

Uzskatu, ka jautājums, protams, ir subjektīvs, bet piekrītu par Latvijas un ārzemju klasiķiem, ievērojamu cilvēku biogrāfijām, vēstures, recepšu grāmatām.