par notriekšanu gan es ticu. Mēs reiz braucām augustā uz Rīgu, tētis bija pie stūres. Un uz ceļa tieši priekšā mašīnai bija liels, melns putns -es īsti nesaskatīju,kas tas bija - vanags vai krauklis. Visticamāk, ka vanags. Tētis mēģināja apbraukt, bet putns pacēlās spārnos un tieši logā iekšā... Gribēju apstāties, paskatīties, kas viņam noticis, bet neapstājāmies. Pēc šī visa man par tēti bija nelāga sajūta, jo likās, ka kaut kas mainījies. Oktobrī viņš pēkšņi nomira (bija pilnīgi vesels)...
Pēc viņa nāves es pusgadu murgoju par putniem.
Nezinu, sakritība vai nē, bet māsa neilgi pirms šī putna notriekšanas bija redzējusi sapnī mirušo vecmammu un lielu, melnu kraukli. Kaut kā tas viss tā savijās, ka es šo gadījumu tiešām uzskatu par zīmi. Varbūt muļķīgi, bet uz mani tas atstāja ļoti spēcīgu iespaidu.