Hmm.. Nu ja pastāv tikai Rīga un visa cita Latvija ir lauki, tad līdz 12. klasei esmu dzīvojusi laukos. Tādos tīri lielos, attīstītos laukos ar pāris diezgan labām skolām, ieskaitot to VĢ. Skolotāji, protams, daži bija patiesi stingri, citi tikai tēloja stingros, lai skolēni bīstās, bet, ja iet pie viņiem visiem ar labu attieksmi, sarunāt varēja visu ko, turklāt skolotāji, lai gan draudēja mest ārā nesekmīgos vai ielikt trijnieku gada atzīmē, tomēr pirms draudu izpildīšanas ļoti centās celt to skolēnu augšup. Pie dažiem sanāca visos kontroldarbos špikot, pie citiem - nē, bet kopumā es neteiktu, ka līmenis kaut kā ļoti atšķiras no Diānas aprakstītā.
Tagad esmu ārpus laukiem - Rīgā un nestudēju kaktu augstskolā, bet LU. Protams, tur neskrien pakaļ studentiem un gadās, kad iegāž, taču gadās arī pretēji ļoti labi pasniedzēji, kas ir saprotoši un ceļ uz augšu. Turklāt.. špiko lielākā daļa kontroldarbos, eksāmenos. Pērk kursa darbus. Un šie cilvēki vairums nenāk no vakarskolām, bet beidza 12 klases vidusskolās, ģimnāzijās, lielais vairums Rīgā. Vai tiešām ir kāda milzīga atšķirība starp iegūto izglītību vidusskolā un vakarskolā, tālmācībā? Vēl vairāk - starp iegūto izglītību Rīgā un laukos? Manuprāt, viss atkarīgs tikai no cilvēka paša, bet nu, protams, katram savas domas, es tikai izklāstu savu pieredzi.