Ar interesi pārlasīju šo diskusiju.
Sāksim ar to, ko vispār saprotam ar vārdu "plaģiāts". Ja darbu ir rakstījis kāds cits, taču tas ir oriģināldarbs, tad plaģiātisma faktu šim studentam pierādīt ir gandrīz neiespējami, ja vien darba patiesais autors nav kādā veidā parūpējies par to.
Biežām sastopami "brutālie" plaģiāti, kad darbam vienkārši nomaina autoru. Saprotams, ka tādus identificēt ir elementāri. Otra grupa ir "gudrie" plaģiāti, kuru pamatā tiek izmantots jau esošs darbs, taču pārveidots un aprakstīts saviem vārdiem. Lūk, šī sadaļa ir pati strīdīgākā, jo, pirmkārt, kā automatizēti salīdzināt lielu dažādu darbu apjomu? Triviāli atslēgas vārdi šeit nedarbojas. Otrkārt, ja arī tiek konstatēta līdzība, kā lai pierāda, ka tas ir ļaunprātīgs plaģiāts?
Tie, kas naivi cer, ka, aizstāvot "brutālo" plaģiātu, ir sveikā "tikuši cauri", rūgti maldās, jo nav nekādu juridisku šķēršļu atņemt jau iegūtu diplomu.
Domāju, ka būtu krietni jāpaceļ latiņa augstskolu noslēguma pārbaudījumiem, liekot lielāku akcentu uz tiem, nevis bakalaura/maģistra darbiem. Uzskatu, ka arī šos pārbaudījumus būtu nepieciešams veikt centralizēti, lai izslēgtu iespējamu neobjektivitāti.
6407
