Es dievinu izstaipīt apakšstilbu muskuļus, bieži to izdaru uz kāpņu pirmā pakāpiena.
Visus atvērtos iepakojumus turu ledusskapī, jo man ir paranoja, ka kaut kas tur savairosies vai saaugs.
Nepatīk, ja kāds atrodas aiz muguras, bieži uzturos stūros vai sienu tuvumā.
Bieži fantazēju par tāfeles krīta graušanu, realitātē gan nekad nav paticis. Bet joprojām siekalas saskrien mutē.
Nevaru gulēt neapsegusies, pat ja ir karsti. Tāpat arī varu gulēt tikai un vienīgi pa pliko, citādi paelpot nevaru.
Bieži ķiķinu, kad cilvēki šķauda, jo man tas liekas piemīlīgi, it īpaši, ja tas ir mazs, kluss šķaudieniņš.
Katlus un pannas nomazgāju pirms ēšanas, lai varu koncentrēties tikai uz patīkamo - ēšanu.
Man ir viens browseris porņukiem un cits visam pārējam, jo paniski baidos kaut ko netīšām nolaikot vai notvītot. :D
Pirms aizmigšanas vienas pēdas augšpusi maigi berēzju pret palagu
Ja zinu, ka tūliņ aizmigšu (jo no rīta par agru pamodos vai esmu nogurusi pēc velna), speciāli baudā pasaku "mm, mm, mmm", jo tas man liek saldo miedziņu vairāk izbaudīt.
Ja es pirmajā aizmigšanas reizē pamostos, jo apzinājos, ka tas bija sapnis, tad nākamais būs murgs.
Kadu pieveicu tējas krūzi, apsūkāju tējas maisiņu.
MR laikā nāk vēmiens un uzmetas zosāda, ja iedomājos par aukstu ūdeni vai priekšmetu.
Fiziska īpatnība - kad žāvājos, man kaut kādā veidā gaiss ieraujas rīklē tā, ka izklausās pēc atraugas. Baigi bail žāvāties publiskā vietā. :/
Katru dienu ne pa tēmu ienāk prātā, kā sauca to vienu aktieri vai kādās citās filmās viņš ir pabijis, tāpēc ļoti bieži ieskatos imdb.
Man ir... mīļā, īpašā sedziņa! :D Sen jau atradinājos no tādām lietām, bet man viena ir tik mīksta, ka jāaizmieg ar to pie vaiga.
Mīlu metālu, bet nespēju to klausīties saulainā laikā.