Nepatīkams cilvēks

Iedomājos situāciju - māsai pasaku lai draugu neņem un argumentēju kāpēc, un māsa pasaka es ar neiešu. Pretīgi no māsas puses, iznāk, ka čalis svarīgāks par pašas miesīgu māsu.
Man mana māsa ir vissvarīgākais ģimenē, un neviens to neizmainīs!

Ļoti iespējams, ka viņa nepaņemtu viņu līdzi (iespējams), bet aizvainojums viņai būtu... to nevēlos...

Es uzskatu, ka pretīgi ir norādīt māsai, ko ņemt vai neņemt līdzi. Ok, es saprastu,ka visi zina, ka tas māsas jaunais draugs ir precēts, tad es varbūt arī teiktu, ka nevēlos, lai tāds cilvēks tiek ievests ģimenes lokā.

Man labai paziņai ir šī sāpīgā pieredze ar māsu. Viņiem tik ilgi māsas jaunais draugs nepatika, tas tika izrādīts. Rezultātā - māsa norobežojās no ģimenes. Un tagad labot kaut ko grūti, kaut gan visi vēlētos.

tev ir jaarunaa ar to viirieti, neviss ar maasu vai veel kaadu radu. Pasaki vina tieshi, ka tomeer kaazaas veelies tikai sev tuvakos radus un draugus.

Ja runāt, tad, protams, ar māsu.

Cik pazīstama situācija.
Māsa kādu nedēļu pirms savām kāzām man arī paziņoja, ka viņa negrib, lai es braucu ar savu toreizējo draugu. Protams, biju šokā. Toreizējam draugam to sākumā neteicu.
Māsai uzbraucu. Pateicu atklāti, ka man nemaz nepatīk viņas izvēle, ar ko precēsies.

Vēlāk puisim pateicu, ka ir tā un tā. Māsa jau beigās pateica, lai jau tad ņemu līdzi. Bet puisis iespītējās, pateica, ka nemaz nebrauks.
Jutos diez gan stulbi, jo visiem bija otrās pusītes, bet es- viena. Īsti nezināju, pie kā iet runāties. Labi vien ir, ka biju viena. Ja būtu bijusi kopā ar toreizējo draugu, tad nebūtu satikusi savu tagadējo mīļoto, kuru pat salīdzināt nevar ar iepriekšējo. Pret kuru bija tikai palicis pieradums.

Ja tas ko mainīs, ar to puisi biju kopā 2.5 gadus, kad bija māsas kāzas.

Gurri,

nu redz to jau pavērst arī otrādāk. Ja māsa ir ļoti svarīga kā nākas, ka cilvēks kas ir viņas dzīvē ir tik ļoti nepieņemams?

Kāzas kādas tās ir šodien, tās ir tikai šodien - intīms process, kurā piedalās šaurs loks izredzēto , plus desmit fotogrāfi, vēl Privātā Dzīves reportieris utt... jā pārspīlēju, taču doma jau skaidra.

Kāzas agrākos laikos taisīja ļoti lielas, ne tikai Latvijā, bet visur kurā sanāca ģimenes kopā, lai iepazītos savā starpā.. satiktu entos gadus neredzētus radus utt... šodien šādas kāzas reti kurš var atļauties no finansiālā viedokļa organizēt, tamdēļ tagad ir otra galējība, visu saukt par intīmu un īpašo dienu... nu tā kaut kā :)

kas tas par sviestu,ka obligaati jaanem otra pusiite un bez neiesiest. man arii draudzene preceejaas un es uz kaazaam gaaju bez drauga, jo taa draudzene vinju bija redzejusi vien paris reizes un nekadas tuvas attiecibas viniem nebija. tomeer taa ir vinas dienas un es pati pat neiedomajos, ka vajaga draugu liidzi.
turklaat kaazas ir arii daargas, kAPEC VINAI buutu jaaedina un jaadzirda sveshi un nepatiikami cilveeki

Situācija varbūt izklausās stulba... bet ne manā ģimenē, ne drauga neviens nelamājas... ja pasaku kādu ne tādu vārdu... visi uz mani šķībi paskatās... bet viņš tāds neizglītots - "matj pere matj" katrā vārda galā... un kad sadzeras vispār vāks... un ar visiem lien kasīties savu taisnību pierādīt... ai...nezinu, ko viņa viņā saskata... bet nu tā jau ir - ne man ar viņu jādzīvo...

Nu labi, katram ir savs, katrā gadījumā, es savās kāzās vēlētos redzēt tikai pašu tuvākos cilvēkus un bērnības draugus, un rēķinātu arī līdzi, jo tas arī no finansiālā aspekta nav lēti.
Little, veiksmi Tev un gan jau viss būs labi :)

šodien šādas kāzas reti kurš var atļauties no finansiālā viedokļa organizēt, tamdēļ tagad ir otra galējība, visu saukt par intīmu un īpašo dienu... nu tā kaut kā

Ļoti nepareizs viedoklis.
Šodien vairs nav pienākuma (no tradīciju viedokļa) organizēt kāzas, kurās jādzida septiņpadsmitās pakāpes māsīca, viņas vīrs, vīramāte un septiņdesmit bērneļi. Nav pienākuma ielūgt visus pazīstamos un nekad neredzētos radus, jo šodienā tradīcijām (kādas tās bija senāk) nav vērtības, drīzāk tās ir simboliskas (mičošana, vārti u.c.).
Tāpat jauno sievu viņas ģimene vēl redzēs. Senāk vīrs jauno sievu aizveda uz savu saimniecību un savu ģiemeni tā tiešām satika tikai lielos pasākumos kā bēres, citas kāzas, krustabas un tā.

Laboju - nevis nepareizs, bet sagrozīts. :D

Dīvaini jau tikai tas, ka māsa ir izdarījusi šādu izvēli, saejoties ar tik rupju vīrieti. Bet es tomēr neteiktu, lai neņem, kaut gan ticu, ka nav patīkami, ja jādomā, ka tāds rupeklis var kaut ko izdarīt.

Arī protams finansiālā ziņā stulbi, jo divas draudzenes finanšu dēl neuzaicināju... tikai uz vecmeitu ballīti... bet viens ... nāks viņu vietā...

nu tad to arii pasaki vinjiem, ka kapeec tev jaaatsakaas no draudzeneem vina labaa. nu psc . gribi es ar vinju parunaashu? :D

Es nesaprotu, kā 2 cilvēku uzaicināšana var radīt tik lielas finansiālas sekas, ka jāatsakās no draudzeņu uzaicināšanas. Man ir uzskats, ka tie pārdesmit lati vairs neko nemaina.

nu viņas es jau sākumā neierēķināju, jo zināju, ka grūti būs pavilkt... arī viņu nerēķināju...bet vakar uzzināju, ka viņš pērk uzvalku...

Varbūt Tu varētu māsai pateikt, ka viņš tomēr nav ģimenes loceklis. Vai arī, ka viņi nedraudzējas tik ilgi, lai ietu kopā uz Tavām kāzām. Ir smaga situācija.
Kad man teica iemeslu, kāpēc negrib viņu redzēt kāzās (iemeslu gan neteikšu), man tas likās absurds. Tā kā domāju, ka arī Tavai māsai katrs iemesls, ko varētu pateikt, varētu tāds šķist.
Vēl var teikt, ka viņi jau nav saderinājušies un nevēlies pāri savās kāzās, kurš varētu izšķirties. Izklausīsies jau briesmīgi, bet nu, jā. Tā vēl varētu teikt.

ja 50, tad divi nav daudz, ja 25, tad ir...

Ja man pateiktu, ka uz kāzām jāierodas bez vīra, es atvainotos, ka nevarēšu ierasties. Tā darītu arī mans vīrs.

Nu bet protams, es arī tā darītu. JO- nez vai tavs vīrs dod iemeslu, lai viņu neaicinātu. Ja manu draugu neuzaicinātu BEZ iemesla, es droši vien nenāktu. Bet ja es zinu, ka viņa klātbūtne var padarīt man ļoti tuva cilvēka lielo dienu nepatīkamu, tad es neesmu egoiste un atstāju viņu mājās.