bet nekad nesapratīšu sievietes, kuras gandrīz vai spiedz un kauc no sajūsmas par kāzām un bildināšanu, un noliek tās, kuras nespiedz
Es neesmu manījusi, ka kāda te kādreiz noliktu citas, kas neizrāda emocijas par kāzām un bildinājumu. Vienkārši katra mēs esam savādāka, citas ir emocionālākas, citas ne tik emocionālas, kas tur ko nesaprast? Pašlaik es tieši saskaros ar to, ka man norāda, ka es lūk, spiedzu un kaucu, taviem vārdiem, par bildinājumu un kāzām. Tas gan jums šķiet ok, ka varat man to norādīt, ka esmu pārņemta ar kāzām :D ak , šī dīvainā sieviešu loģika. Vispār te bieži meitenēm vajadzētu saprast, ka neviens nevienu nenoliek, vienkārši cilvēki DISKUTĒ, un ir jāpieņem otra viedoklis. Un tas, ja kāda pabrīnās , ka cita dzīvo savādāk, pēc citiem principiem, uzreiz nenozīmē, ka tiek nolikta, vienkārši esam dažādi cilvēki ar atšķirīgiem uzskatiem, un katra šeit varam izteikt brīvi savu viedokli.
Un es palieku pie sava, man laulības ir solījums Dieva priekšā otru mīlēt gan laimē, gan nelaimē un kāzas man ir šī solījuma nosvinēšana ar saviem tuvākajiem cilvēkiem, kas priecājas par mani. Man vienalga, ka kāda aiziet uz Dzimtsarakstu nodaļu, ar lieciniekiem, paraksta papīrus un viss. Man vajag tās sajūtas. Esmu sajūtu cilvēks, citādi es nemāku eksistēt. Man vajag tos īpašos mirkļus, un ne jau dārgāko kleitu, fotogrāfu un krutāko viesu namu, bet skaistu saulainu dienu, manus mīļos man apkārt, viņu smieklus, kopīgas dejas un tostus, kas var aizskart dziļākās sirds stīgas. Tas ir tas viss, ko mēs ar vīru atcerēsimies visu atlikušo mūžu. Protams, tā ir mūsu abu divu diena, bet mēs abi vēlamies, lai tajā piedalās mūsu tuvākie, neuzskatu, ka tāpēc mums ir uzmanības deficīts. Un vispār, kad es būšu mamma, es arī gribēšu būt sava bērna kāzās un ceru, ka man to neliegs. Es uzskatu, ka mēs nevaram saviem vecākiem liegt šajā dienā būt kopā ar mums.