Par kāzām

Neuzskatu, ka tikai kāzas ir apliecinājums lielajai mīlai.

+++
Manuprāt, kāzas vairāk ir apliecinājums tam, ka oficiāli jūs esat ģimene.
Jo ir cilvēki, kas nav precējušies, bet dzīvo daudz laimīgāk kopā, nekā cilvēki, kas ir precējušies.

1. 0
2. Tā īstenībā-neko
3.Manis pēc, kaut līdz pēdējām elpas vilcienam. :D Neesmu tendēta uz precībām.

kāzas vairāk ir apliecinājums tam, ka oficiāli jūs esat ģimene

Tieši tā. Tamdēļ arī saku, ka kāzas gribētu vien tad, ja pieteiktos bērns. Tikai tādēļ, lai bērns būtu oficiālā ģimenē. Es uz kāzām skatos vairāk no praktiskās, nevis emocionālās puses.

Samaara,
Kaut kur lasīju, ka melns uz dienas svinībām nav ok, bet uz vakaru/nakti ir pieļaujams. Es esmu gājusi melnā kokteiļklietiņā, bet atsvaidzināju ar krāsainiem aksesuāriem. Kāpēc vēlies iet totāli melnā? Pievelc klāt gaišu jaciņu, krāsainas kurpes, rotas utt un melns vairs nebūs melns. Manuprāt, melns vasarai nepiestāv, rudenī vai ziemā ir ok.

Interesanti, ka daudzām tas nav svarīgi. Man gan daudzas paziņas un draudzenes to sāpīgi uztver, ka nebildina. Es pati arī to ļoti sāpīgi uztvēru. Var jau būt, ka vieglāk dzīvot, ja to visu tver vieglāk. Bet man tas likās justies nevērtīgai. Varbūt vaina pašvērtējumā. Un tomēr palieku pie tā, ka man tas ir svarīgi un ģimeni nekad nebūtu veidojusi, neprecēta. Nezinu, varbūt esmu vecmodīga. Tāpat arī man tas viss nav tikai juridisks, bet arī savā ziņā reliģisks jautājums. Neteiktu, ka esmu baigi ticīgā, bet tomēr vēlos to visu solījumu Dieva priekšā un kaut vai simboliski man tas nozīmē ļoti daudz. Pašlaik liekas, ka apraudāšos tajā brīdī, kad nākšu iekšā baznīcā, un tad, kad solīšu savu vīru mīlēt mūžīgi gan priekos gan bēdās, man, emocionālai būtnei, tas nozīmēs ļoti daudz :)

1. Esmu bijusi uz trim kāzām.
2. Skaists notikums abu dzīvē, bet pati uzskatu, ka tie ir tikai papīri un lielas naudas izdošana(vairāk domāju par lielām kāzām, viesu namiem, dārgām kleitām), bet tas katram individuāli. Par baltu kāzu kleitu ar plīvuri nesapņoju.
3. Savu bildinājumu gaidīju ilgi, bet sagaidīju. Ilgi, jo sākām attiecības 17 gados un visādi gājis. Tālāk diemžēl stāvam uz vietas, jo arī manam puisim tā pašvaki ar to plānošanu. Ir plāns ņemt grožus manās rokās un, domājams, ka decembrī reģistrēsim savu laulību:) Galvenais iesniegt papīrus.

Esmu bijusi vienās kāzās. Nākamās būs jau manas pašas (l)
Kāzas man nozīmē apliecinājumu, ka kļūsim par īstu ģimeni, vēlos, lai mans pirmais bērns dzimtu laulībā, ar bildinājumu vēl vairāk sapratu, ka vīrietis vēlas ar mani pavadīt visu dzīvi.
Man nav saprotams ne tas, kā var sieviete pati "uzspiest" bildinājumu, ne arī otrs variants, kad sieviete ar vīrieti nodzīvo visu dzīvi nebildināta un pati ieņem galvā, ka viņu šāds modelis apmierina (dažas, protams, arī apmierina, bet ne visas). Mani bildināja pēc 2 gadu kopdzīves un 3 gadu attiecībām. Tas bija skaisti un negaidīti.

1) Laikam sanāk 5 kāzās. Ja skaitu savējās, tad 6.
2)pat nevaru pateikt ko nozīmē kāzas.. nevaru aprakstīt tās sajūtas..
3)negaidīju un arī nesagaidīju.. vienkārši apprecējāmies pēc 7 gadu kopā būšanas.. :) tas "papildus" gredzens man nebija svarīgs.. un nejūtos necik apdalīta, ka man tāda nav.. :)

1) Es teiktu, ka nevienās. Vnk - it kā skaitos bijusi vienās, bet tas bija bērnībā un vienīgais, kas apliecina, ka es tur biju, ir fotogrāfijas :D Neko neatceros, tāpēc īsti neskaitu. Šajā rudenī pirmo reizi tā riktīgi būšu kāzās :)

2) Man tās ir secīgs attiecību turpinājums, nākošais solis. Katrā ziņā, uzskatu, ka bildinājumam vajadzētu nākt no vīrieša. Un kā viņa lēmumam, nevis vnk sieviete izdīca. Man tā ir lieta, ko es vēlos noteikti.

3) Man liekas, ka 8 - 10 gadi man būtu pēdējā robeža. Kas vispār būtu laiks pārdomām, jo es gribu būt sieva un gribu to nākošo soli. Ja vīrietis pēc 10 gadiem nebūtu bildinājis, es sāktu domāt...Un man ir vienalga par tiem ''pēc kāzām jau nekas nemainās'', ''tie ir tikai papīri'' utt tekstiem. Es gribētu būt sieva. Ja jau tas neko nemaina - tad kur problēma apprecēties? Nekas taču nemainīsies :D
Pati tiku bildināta pēc 5 kopā pavadītiem gadiem. Līdz tam īpaši arī uz to neiespringu un spilvenā neraudāju. Nemācos viņam virsū ar ''kad tu mani precēsi'' runām. Es īsti nesaprotu to lielo stresu, kad nav bildinājuma pirmajos kopīgajos Ziemīšos utt.

Žēl, ka vīrieši negrib plānot kāzas. Es saprotu, ka viņi nav tik emocionāli un viņiem neinteresē skaistas krāsas, dekori, torte dizainam un tamlīdzīgas lietas, bet tomēr tādās lietās - kā, kur precēties, kad precēties un kā precēties, viņiem tomēr būtu jāiesaistas, manuprāt.
Es vismaz gaidīju kad vīrietis pieņems lēmumu, kad precēties pēc bildinājuma, man tas bija svarīgi, tāpat arī viņš iesaistījās citos svarīgos jautājumos par baznīcu, viesu namu, ielūgumiem utt. Protams, vairāk tam visam pievēršos es, man arī vairāk tam ir laiks :)

1. Divās
2. Visu
3. Atkarībā no attiecību nopietnības un tā,cik man tajā brīdī ir gadu.

kampanella - principā, jā, finanses attur. Kāzas nav lēts prieks un vienmēr ir bijuši citi svarīgie pirkumi kā prioritāte.. Bet ok, man tikai salīdzinoši nesen uzradās gribēšana precēties, pirms tam arī man tas nebija aktuāli. Vecums nenāk viens! Tā ka jākrāj nauda un jāturpina cerēt uz Superbingo! :D

1. Esmu bijusi 3 kāzās.augustā būšu 4. Loti gaidu!
2. Copy paste no Modo
3. Esmu bildināta. Vairāk par 3 gadiem negaidītu.Tas nenozīmē ka uzreiz šķirtos bet vnk vairs negaidītu. Samierinātos laikam un klusībā apskaustu bildinātās.

1) divās, no kurām pēdējās ir manas pašas :D
2) pašas kāzas - skaista, mīlestības pilna diena. Laulība - nozīmē visu, tas ir gaiss, ko elpoju, tā ir piederība otram, tā ir atbildība pret otru cilvēku, tā ir mīlestība, tā ir mana būtība. Pirms biju precējusies, pat nevarēju nojaust, cik daudz tas viens "Jā" var nozīmēt.
3) Sagaidīju bildinājumu pēc 6 kopābūšanas mēnešiem, nepaspēju nemaz nogaidīties :D Cik ilgi gaidītu? Ne ilgāk par gadu. Vai nu ir īstais, vai arī nav.

1. Esmu bijusi divās kāzās.
2. Ka vīrietis mani uzskata par savu mūža mīlestību un ir gatavs to apliecināt Dieva priekšā.
3. Pēdējā robeža man būtu 10 gadi. Ja vīrietis mani pēc tik ilga laika nebildinātu, es uzskatītu, ka mīlestības liesmiņa ir apdzisusi, bet ir palicis pieradums.


Kampanella- tev vsp ir jāpriecājās, ka tevi bildināja, ņemot vērā, ka bijāt vienreiz šķīrušies, tevi noteikti bildināja, lai Tu vairāk nekauktu pēc kāzām, bērniem utt. Zināma vīriešu loģika. :D
Zaķi, hmm, 10 gadus kopā un neprecēti. Nu vari sev mālēt ciet acis, bet jā.. :D Vecāki vēl neko nav teikuši par bērniem, precēšanos, tā kā pēdējais laiks..

Nu, ja gribas lielas kāzas, tad vajag daudz naudu. Mums gan palīdz arī vecāki, bet es teiktu, ka nemaz tā nauda nav jākrāj gluži 5 gadus. Bet nu jā, tās arī ir prioritātes. Piemēram, mēs neaizbraucām ceļojumā pavasarī, dēļ kāzām, arī tagad jādzīvo nedaudz ekonomiskāk, bet man tas viss ir tā vērts. Ja man nebūtu naudas, es tāpat gribētu precēties pa vienkāršo kaut vai, man visu izsaka tās emocijas un tas solījums, ne tas, cik dārga kleita, šiks viesu nams un sabiedrībā pazīstams vadītājs un fotogrāfs :) Galvenais ir sievas statuss, es jau tagad lidoju virs zemes no domas vien, ka nebūs jāsaka "mans draugs", "mans vīrietis", bet "mans vīrs", "mana ģimene". Ģimene - man tā ir liela vērtība, paldies, ka man to ieaudzinājuši mani vecāki, un manam topošajam vīrietim to ieaudzinājuši viņa vecāki :)

Bante, pirmkārt, es neko nemālēju.
Otrkārt, vecākiem vispār nav nekāda sakara ar manu precēšanos vai neprecēšanos, kur nu vēl bērniem..

Cik man zināms, Rēdlihiem vecāki ir kopā 30 gadus, izaudzinājuši 3 dēlus, bet oficiāli nav precējušies... So?

Kampanella, man dazreiz skiet ka tiesi viiriesiem ir ta veseliga attieksme pret kaazaam. Viniem ir poo uz dekoracimaam un uz aareejo. Ir tikai tiira veelme saukt sievieti par sievu u būt oficiali kopaa. Bez visadam blakuslietam.
P.s. bantei beidzot piemerots avatars.

Bante :D paldies, ka painformēji. Es to pati zinu, ka man ir jāpriecājas, jo mūsdienās jau tas ir gandrīz ekskluzīvi, ka vīrietis ir gatavs sievieti precēt. Var jau būt, ka tev taisnība, tikai es nekad neesmu kaukusi, lai mani prec, bet nu kas zina, varbūt tiešām sabijās, ka sākšu zāģēt ar laiku, vai pametīšu :D

Katram savs. Man ir svarīgi, lai būtu ballīte mums un mūsu tuvajiem un tas maksā tik, cik maksā. Es negribētu vnk sarakstīties un apēst pīrādziņu...