Bērnu vārdi kādam par godu

Esmu nosaukta par godu teeva maatei.uz to briidi vina jau bija mirusi. Tevs taa gribeja.lai nu butu. Vards man nepatik un ceru ka liktenis neatkartosies.

neatbalstu, tieši tās enerģijas dēļ. draudzenes ģimenē bija 3 paaudzēs viens otram par godu nosaukti - vectēvs, tēvs un dēls - visi Emīli un visi nesagaidīja 25 gadu vecumu

Mana vecmamma nomira divas vai trīs dienas pirms manas piedzimšanas, saka, ka es tākā piedzimu viņas vietā, jo esmu ļoti līdzīga viņai izskatā un raksturā.
Ticu, ka ir kaut kāda enerģija, un, ja būtu nosaukta viņas vārdā, ticu, ka mūžu būtu nodzīvojusi tāpat kā viņa.

Man par to ir dalītas domas, no vienas puses tiešām liekas skaisti un jauki, ja ieliec bērniņam sev mīļa un īpaša cilvēka vārdu, kurš nu jau ir aizsaulē. No otras puses atkal nevēlētos likt bērnam vārdu par godu cilvēkam, kurš vairs nav ar mums, it īpaši ja cilvēks aizgājis aizsaulē pāragri, tad rodas sajūta, ka vārds varētu nest sev līdzi nāvi.

Nezinu, cik tas ir pareizi vai nepareizi, bet es tā nedarītu. Tāpat kā nesauktu labu draugu vārdā, ģimenes locekļu, tuvu radinieku, kas vēl ir dzīvi.
Izlasīju Sinepes rakstīto un atcerējos sen lasīto saistībā ar savu horoskopa zīmi un enerģiju, ka līdz ar bērniņa nāvi, kāds no tuviniekiem drīz var nomirt. Tieši tā arī bija man, pēc gada nomira mans vectēvs - stiprs, vesels vīrietis. No viņa man ir ļoti daudzas īpašības, kuras nav pat manai mammai, kas ir viņa meita. Arī sapņos viņu redzu bieži, saņemu kādus brīdinājumus. Bet tas tā, nelielai atkāpei.

Pec manas pieredzes......labak ne

Man dzimtā vienmēr ir tā, ka tad, ja kāds mazais piedzimst, kāds no vecajiem nomirst (reizēm otrādākā secībā)...es to uzskatu par dabīgo ciklu.
Par vārdu - neliktu, lai bērns veido savu likteni, nav ko lieki riskēt :)

Es laikam ieliktu, jo ļoti patīk sava vectēva vārds, tāpat arī izvēlētā vārda vārdadiena iekrīt man nozīmīgā datumā. :)

Brālis savam dēlam ielika vectēva vārdu. Sanāk vārds un uzvārds tāds pats kā bija vectēvam. Ļoti labi skan un visi esam laimīgi :)
Ja nebūtu ielicis brālis, tad es kādreiz nākotnē liktu savam dēlam t ovārdu, bet uzvārds būtu cits :(
Izrādās brālēns arī gribēja likt savam gaidāmajam dēlam vectēva vārdu, bet mans brālis pasteidzās :)

Pirms pāris gadiem domāju, ja man būtu dēls, liktu viņam brālēna vārdu - ļoti skaists vīrieša vārds, brālēns pats bija lieliska personība. Bet ar gadiem esmu pārdomājusi, jo tās tomēr ir pārāk sāpīgas atmiņas priekš manis, lai dien dienā skandinātu to vārdu.

Ja mamma tam piekrīt, tad kāpēc gan ne?! :)

Man vārds man ir dots par godu Krišjāņa Barona sievai.Vēlāk tikai uzzināju,ka viņa nav sevišķi gudra sieviete bijusi. :D Māsai vārds ir dots par Godu Aspāzijai,Raiņa sievai. Mani vecāki ir no humanitārajām zinātnēm un tam par godu arī mūsu vārdi.Abām ar māsu arī patīk humanitārās zinātnes,man it īpaši literatūra.Neredzu tur neko sliktu.Savus bērnus gan nesauktu aizsaulē aizgājušu radinieku vārdos.