Bērnu vārdi kādam par godu

Kas tur nepareizs?

Es domāju, ka tā ir cieņas izrādīšana savai dzimtai, saknei. Tāds stiprums tur nāk līdzi. Bet nekādā gadījumā gan, ja tam cilvēkam ir bijusi smaga dzīve, nelaimes.. Bet, ja ar to vārdu saistās gaišums, labestība, laime, tad, protams.

domājams, tas nav slikti. Kāpēc nē? Pasaulē tā jau no senatnes notiek.

*Saknēm t.i.

Es tā noteikti nedarītu, bet ja kāds cits tā dara - kas tur nepareizs? Katriem vecākiem savas izvēles.

Nezinu...Katrs dara kā vēlas, bet cik zinu, tad manu radu lokā nav tādi vārdi, kurus esmu iecerējusi saviem bērniem, kad man tādi būs....
Nē, ir viens vārds, bet radinieks bērnībā ir gājis bojā. Taču es nesauktu par godu tam radiniekam, bet tāpēc, ka man šis vārds ļoti patīk.

Es atbalstu, ne tikai radiem, bet arī draugiem, varbūt sabiedrībā atpazīstamiem cilvēkiem, kuri izstaro veiksmi, harizmu. Galvenais, lai vārds saistās ar pozitīvo.

Man arī interese šis jautājums. Gribētu savam dēlam ielikt sava tēva vārdu, kurš nomira pirms 1,5 gadiem..ļoti tuvs un mīļš cilvēks bija, vārds arī patīk, taču nezinu vai būtu pareizi tā rīkoties, jo mana mamma ļoti pārdīvoja tēta nāvi, vēl līdz šim nav īsti samierinājusies, tāpēc baidos, ka viņai varētu būt kaut kādas asociācijas ar mirušo vīru nevis ar mazdēļu, kā Jums šķiet kā šajā situācijā būtu pareizāk rikoties??

Atbalstu, jo arī man vārdu tētis iedeva par godu cilvēkam, kurš dienā kad piedzimu ierakstīja Latvijas vārdu pasaules vēsturē. :)

Soho - aprunāties ar māti.

Soho, pajaut;ā mammai.

manam teetim vards bija ansis, vectevam tapat.

Nu katra pasa izvele. Var jau ielikt ari kaa videjo vardu.:)

Neko sliktu nesaskatu! Ja man patīk un iedvesmo kāds cilvēks un patīk vina vards- kadēļ gan nevarētu to iedot bērnam.

Ir, piem., tada grāmata Atlas shrugged, kur ir ļoti spēcīgs sievietes tēls-Dagny Taggart, man diemžēl vārds Dagnija ne pārāk simpatizē, savādāk, ja man būtu meita, ieliktu šādu vārdu par godu šai varonei..:)

Ak, jā, man vārds arī ir iedots par godu vienai romāna varonei:D

Mans gadijums laikam nebūtu tas labākais, pašai bērnu vēl nav un kad būs gan jau būs arī citas domas...
Kādu laiku biju domājusi, ja man kādreiz būs meitiņa, nosauktu to par godu māsai, bet tā, kā viņa gāja traģiski bojā, tas laikam nebūtu labi...kaut vai atceros viņu tikai ar visu labo, un bieži sapņoju, ka viņa ir atgriezusies dzīvē... Pašai arī ļoti patīk tas vārds, bet laikam tas tomēr nebūtu labi.

Esmu dzirdējusi, ka ieliekot kāda tuvinieka vārdu, bērns paņem arī tā tuvinieka likteni, tāpēc, ja dzīve nav bijusi tam cilvēkam viegla, tādu vārdu neliktu.

Nesaprotu, kā tas vispār var likties pareizi vai nepareizi. Katram ir savi iemesli, savi principi, pēc kuriem izvēlēties bērnam vārdu. Es pati gan nevaru iedomāties, ka varētu nākotnē kādam bērnam ielikt vārdu kādam par godu, jo arī meitai izvēlējos vārdu, kurš gluži vienkārši patika (kaut arī varbūt var vilkt paralēles ar kādas latviešu dziedātājas vārdu, kura man šķiet ļoti harizmātiska un apbrīnojama personība, bet tas noteikti nebija viņai par godu, vienkārši patika vārds un viss) Bet, ja cilvēks jūt nepieciešamību savu bērnu nosaukt kāda cita cilvēka vārdā, tādā veidā izrādot cieņu, tas gluži vienkārši, pēc manām domām, nevar būt nepareizi, ja ir tāda vēlēšanās.

Foxy, seko savām izjūtām. Ieklausies sevī. Kā tev pašai būs vieglāk? Varbūt tieši atvieglojums būs, nosaucot par godu māsai, ja reiz vārds pats par sevi patīk + mīļas atmiņas par tuvu cilvēku. Ne velti tev ienāca prātā doma tā nosaukt, varbūt vienkārši tev iekšēji tas liekas pareizi un svarīgi. Bet, ja tomēr šo visu pavada pārāk manāmas bailes un šaubas, labāk jau neliec šādu vārdu.
Atbildot uz jautājumu, man šķiet diezgan pieņemami, ka bērnam liek vārdu par godu kādam cilvēkam. Pati diez vai liktu, bet nevaru strikti galvot, ka, lūk, neliktu nekad mūžā. Man negribētos, lai vārds atkārtojas, jo gribas kaut ko savu izdomāt, tādu vārdu, kāds nebūs ne tikai radu vidū, bet pat tuvāko draugu ģimenēs ielikts.

Katram sava izvēle, bet es pieturos pie domas, ka tomēr nevajadzētu, pastāv uzskats, ka tad tas vārda nēsātājs, kuram ielika šo vārdu tieši par godu kādam un iedodot šo spēcīgo lādiņu lādiņu, netīši atkārto tā cilvēka dzīvi, likteni.

Sakot, ka bērnam nedrīkstot dot vectēva vārdu, tas uz nelaimi esot. Bet cik tur taisnības..