Tikai luudzu nestaasti taalaak...

Vislabākais savus noslēpumus turēt pie sevis , , ,

man protams ir draudzenes 2 gabalas , bet pat tām nestāstu visu .

Tam man ir vēstuļdraugs .

Kurš tiešām nevar kādam pazīstamam īzstāstīt ,un man uztic savus noslēpumus ,ar vēstulēm inboxsā.....

Nu un ja kāds visu izstāsta ?

Pilnībā piekrītu, tpc draudzeneēm bieži vien nestāstu lietas, ko nevēlos lai uzzina citi/parasti viņu puiši/ tpc es visu stāstu savai māsai, skaidri zinu ka neviens nezinās, un pašai paliek vieglāk kko izstāstot, piemēram ja ar kādu čali esi bijusi laukā un tā, jo amnas draudzenes kkā pret to visu, laikam nekad priekš viņām nav piemēroti čāli man :D

Klačojos izklaides pēc, labākie draugi vienmēr uzzina ne tik tuvu draugu(?) noslēpumus, bet nekad otrādi.

Man noslēpumus mierīgi var uzticēt. Apkārt nestāstu. Man ir draudzene, kura pie katra noslēpuma man piekodina: "Tikai nestāsti tālāk!" Bet ne jau tapēc, ka neuzticētos, bet vienkārši.. Ne reizi neesmu viņu pievīlusi :)

Man pašai nepatīk atstāstīt citam to, ko kāds man ir teicis. Ne tāpēc, ka būtu baigais noslēpums, bet gan tāpēc, ka gluži vienkārši nav intereses klačoties, baumot, aprunāt kāda cita dzīvi, pat tad, ja tas nav nekas slikts. Bet es pati nevienam nestāstu neko tādu, ko neesmu gatava, ka var uzzināt jebkurš. Esmu sapratusi, ka noslēpums, ja izstāstīts kaut vienam, vairs nav nekāds noslēpums, tāpēc noklusējamas lietas paturu pie sevis.

Jo vecāka, jo viss stāstītais paliek pie manis. Ir lietas, kuras ir zināmas un viņu apcerēšana par un ap tēmu nav nekas tāds jauns. Bet personiskas lietas, kuras ir uzticēts tikai man, nevienam. Īsti arī nav vēlme kādam tos stāstīt.Atminos labākā draudzene palika stāvoklī ar pirmo bērniņu, es biju pirmais cilvēks kurš uzzināja ar vīru un mums tika ļoti lūgts, lai nevienam nestāstam, kamēr viņi paši nebūs izstāstījuši. Gala rezultātā no mūsu draudzeņu četrotnes es biju pirmā, kura uzzināja un pārējās divas draudzenes bija pašas pēdējās. Turējos godam, jo bija mizlīgs prieks par draudzeni un katru reizi skypa sarunās ar pārējām mēle niezēja, taču lūgums ir lūgums :) (tā patiešām bija vienīga reize lai teiktu mēle niezēja) :)

Ja man pastāsta, tad nestāstu citiem.

Ar saviem noslēpumiem dalos tikai ar vīru un vecākiem.

Ir arī tādi cilvēki, kuri izstāsta un pasaka- nevienam nesaki!
Un paši tik turpina to stāstīt visiem pēc kārtas :D

Ja man tiešām lūdz, lai nevienam neko tālāk nesaku, tad arī nesaku. Laikam tādēļ tik daudzi man uzticas. Pati esmu tādu vilšanos piedzīvojusi, ka ''draudzene'' katru manu teikto vārdu atstāstīja tālāk - pretīgi.

Ir arī tādi cilvēki, kuri izstāsta un pasaka- nevienam nesaki!
Un paši tik turpina to stāstīt visiem pēc kārtas

Piekrītu!

pieturos pie tā - savus noslēpumus paturēt pie sevis . mans vīrs pat pāris noslēpumus nezin , un dzivoju tālaķ .

Un nevienam to nestāstitu .

vienigi te S-80 Zin , anonīmi var viegli uzticēties. ...

es paprasu tad, lai nestāsta (jo man bail svarīgus noslēpumus sargāt) vai tiešām nevienam nestāstu. Es justos pēdējā neliete, piemēram, ja pastāstītu noslēpumu, ko man ir uzticējis svarīgs cilvēks. Un tieši man palīdz tā piebilde - nevienam nestāsti, jo tad es saprotu, ka patiešām nevar nevienam stāstīt.

laboju S80 ,vismaz te kādam var uzticēties. ja dzivē ,neuzdrošinies pat draugiem patiekt.

man jums ir jautājums, ja jums kāds jau pašā sākumā paprasītu, lai noslēpumu ņemat kapa malā, jūs piekristu, tad jums pateiktu, ka viņš ir nogalinājis cilvēku, tuvinieki nezinātu, kurš šo cilvēku nogalinājis, viņi mocītos sirdsapziņā, meklētu vainīgo, jūs paturētu noslēpumu vai pastāstītu to? Tas nav tikai par galināšanām, bet vispār kā piemērs, ja no jums būtu atkarīgas cilvēku dzīves.

........Laura -var anonīmu vēstuli kādam uzrasktīt , .

Bet tas cilvēks būtu to tikai tev pastāstījis, un ja viņš uzzinātu, ka tuvinieki zin, viņš zinātu, ka tu to pastāstīji.

Tāda sajūta dažkārt parādās, bet es to apvaldu, jo augsti novērtēju, ka cilvēki man uzticas un stāsta to, kas uz sirds. :)

atkarībā kāpēc nogalināja? prieka pēc,nejauši?

Ja cilvēks to darīja tīri speciāli ,nodotu.

Bet es nezinu,nevaru iedomāties tādu situāciju dzīvē,nezinu,kā rīkotos.

"Divi var glabāt noslēpumu tikai tad, ja viens no tiem ir miris."
Turos pie šī moto un savus noslēpumus paturu tikai pie sevis.