studēt, bet nestrādat

Es mācījos budžetā un dzīvoju pie vecākiem. Jāmācās man bija ļoti daudz, dažreiz atleca kāda haltūra, pa to naudu arī sevi apģērbu un patusējos. Bet ļoti cienu studentus, kas spēj savienot darbu ar pilna laika studijām. Kad studēju maģistros, tad gan sāku strādāt.

studiju programmas ir ļoti dažādas, kā arī darbi ir ļoti dažādi, un lielākajai daļai ir izveidojies viedoklis, balstoties uz savu un kursā redzēto pieredzi. ir lietas, kuras objektīvi var apvienot, ir, kuras nevar, ir cilvēki, kam patīk gulēt 4 h dienā un daudz vairāk tādu, kuriem nav citas izejas...
savos 4 studiju gados redzēju, ka pilnas slodzes darbs ar studijām nesaistītā jomā paralēli nopietnām studijām cilvēku karjeras tikai gremdē. esmu sastapusi daudzus cilvēkus, kuri nespēja ienākt savas jomas darba tirgū, jo nevarēja atļauties sev neapmaksātu praksi... daudzi man pazīstamie pametuši studijas, jo nespēja apvienot, daudzi joprojām pēc studiju pabeigšanas strādā izglītību neprasošu darbu, to pašu, ko studiju laikā. cilvēki, kuri nostabilizējās darbā savā jomā paralēli studijām, maksā citiem par viņu diplomdarbu uzrakstīšanu, lai paši neriskētu ar darba zaudēšanu.
šokēja viedoklis, ka 21 gads praksei ir par vēlu - parasti tieši sanāk 3. kurss, kad prof. studiju programmās ir prakšu laiks. un ka 20 gados uz vecāku rēķina dzīvot nedrīkstot. pelnīt sev kabatas naudu, segt daļu no dzīves izdevumiem ir viena lieta (es pati sāku piestrādāt 14 gados), bet rauties pilna laikā darbā, pelnot naudu iztikai un apvienot to ar pilna laika klātieni ir pavisam kas cits. pirms šīs diskusijas domāju, ka tas ir izdzīvošanas, nevis goda jautājums. bet visu cieņu, dāmas ar krampi.

Kamēr es studēju, tikmēr piestrādāju tikai tādus sezonas darbiņus (parasti strādāju vasaras mēnešos). Arī vidusskolas laikā strādāju no jūn.līdz augustam. Bet mācību laikā es nestrādāju nekādu pilno slodzi, jo 1) man bija pilna laika studijas, kuras dažkārt bija no 8.00 līdz 18.00 un jāraksta vairāki kursadarbi, vnk fiziski nebija laika darbam, 2) vecāki neatbalstīja šādu strādāšanu studiju laikā, 3) man vnk nebija vajadzības strādāt, jo naudu pelnīju vasarā + vecāki kaut ko deva, man ar to pilnībā pietika.
Es neuzskatu, ka par katrām vārītēm jācenšas apvienot pilnas laika studijas ar pilnas slodzes darbu, ja apstākļi nespiež. Ja Jums nav naudas un vecākiem nav naudas, tad loģiski, ka ies strādāt, savādāk labāk nodoties mācībām, jo dzīvē vēl paspēs izstrādāties :) Nevienu studentu, kurš nestrādā par sliktu cilvēku neuzskatu. :)

esmu sastapusi daudzus cilvēkus, kuri nespēja ienākt savas jomas darba tirgū, jo nevarēja atļauties sev neapmaksātu praksi.

tas ir tikai normāli, ka daudz, jo Latvijā situācija ir tāda, kāda tā ir. tas ir jānovērtē un jāizmanto, ka ir kāds, kas spēj jūs finansiāli atbalstīt. tomēr pozitīvais ir tas, ka nav nācies strādāt neapmaksātu praksi, maniem draugiem un kursabiedriem tāpat. ;) turklāt jāieslēdz arī tas faktors, ka ne visi studenti var atrast pēc studijām darbu - tie, kas nevar, strādā turpat, kur studiju gados, otri - bezdarbnieki. tāpat ne tikai strādājošie studenti studijas pamet pusratā. tāpat arī tie, kas kāpuši pa karjeras kāpnēm, ir sākuši savu pieaugušo dzīvi ar apkopējas darbu un taml. ;)

Nu labrīt! Par to pārdevējas darbu.. Nezinu, ko man tāds būtu devis, ja būtu tādā strādājusi! Neko! Nu ok, ienākumus varbūt, bet tas nebija tā vērts.

Bakalaurā nestrādāju. No mammas naudu neņēmu, bija studējošo kredīts un apgādnieka zaudējuma pensija. Pietika.

Maģistrantūrā sāku strādāt biroja darbu, kas gan nebija saistīts ar to jomu, kurā studēju. Nostrādāju nepilnu gadu un atradu labāku darbu savā sfērā. Un tāda pārdevējas pieredze vai tās neesamība man nekādā mērā neietekmēja darba iegūšanu.

zili_rudzi, protams, situācijas ir ļoti dažādas. es runāju par gadījumiem, kad pilnās slodzes darbs negatīvi ietekmēja studiju procesu un turpmāko ar studijām saistīto karjeru un studijas tika pamestas konkrēti darba/izdzīvošanas dēļ. un zinu daudzas prestižas darba vietas, kuras prakses neapmaksā nevienam.
nerunāju par gadījumiem, kad cilvēks sāka par apkopēju un bez nekādas izglītības nonāca līdz starptautiskas korporācijas vadības līmenim, tādus esmu redzējusi tikai amerikāņu filmās.
vismaz manā jomā dažs kursabiedrs mani ir izkonkurējis, kamēr es vasarās ārzemēs pelnīju naudu, lai varētu to tērēt studiju laikā, viņi strādāja par kapeikām mūsu jomā, rezultāts - viņiem ir pieredze, bet mana darba pieredze darba devēju acīs pielīdzināma nullei. bet prieks par meitenēm, kuru ar izglītības jomu nesaistīto pieredzi darba devēji novērtēja, tā reti notiek.

Pati arī skolas mēnešos dzīvoju vecākiem uz kakla. Kad bija viens darba piedāvājums, mamma tomēr ieteica visu enerğiju veltīt studijām. Bija brīdis, kad strādāju un studēju vienlaicīgi, bet tā kā sāka krāties studiju parādi, vakaros biju vēlu mājās, tad darbs atkrita, jo lētāk ir man palīdzēt ar ikdienas izdevumiem, nekā studiju maksu. Vasarās strādāju, no vecākiem neko nelūdzu, pati visu studijām sagādāju. Turklāt pēc lekcijām laiku veltu ne tikai studiju darbiem, bet mājas uzkopšanai un vakariņu pagatavošanai. Vecāki novērtē to, ka viņus pēc darba sagaida silts ēdiens, nevis netīru trauku kaudze un bardaks mājās.

Bakalaura studiju laikā (3 gadi) nestrādāju, bet tā 100% uz vecāku rēķina dzīvoju tikai vienu gadu, jo saņēmu dažādas stipendijas - gan valsts 70 Ls/mēnesī, gan Vītolu fonda stipendiju, maģistratūrā arī ESF stipendiju, Erasmus stipendiju. Kaut kad rēķināju, ka 5,5 gadu laikā dažādās stipendijās kopā saņēmu gandrīz 10 tūkstošus latu :)


Arī mani vecāki ir parasti darba ļaudis, bet tomēr visiem bērniem ir devuši iespēju studēt, finansiāli atbalstot. Es tur neko sliktu nesaskatu, jo, piemēram, tagad, kad esmu augstu uzkāpusi pa karjeras kāpnēm un strādāju labi apmaksātus darbus, palīdzu finansiāli vecākiem.

Nu labrīt! Par to pārdevējas darbu.. Nezinu, ko man tāds būtu devis, ja būtu tādā strādājusi! Neko! Nu ok, ienākumus varbūt, bet tas nebija tā vērts.

Pilnībā piekrītu. Pietam, nekur neredzu, ka kāda izteiktos nievājoši par pārdevējām vai darbu veikalā. Vienkārši ir meitenes, kas neredz tam jēgu, ja ir pietiekoši ienākumi un viss ir ok. Drīzāk nievājoša attieksme te ir pret tām, kuras nestrādā, un, ja vēl veikalā negrib strādāt, tad nu vispār čau.

Studiju pirmajos gados nestrādāju, pilnībā veltiju sevi mācībām. Un tieši tāpēc biju labāko vidū un saņēmu stipendijas.
Protams, viss atkarīgs, kas tās par studijām. Varbūt kādam tiešām ir pāris lekcijas nedēļā. Man, piemēram, katru dienu bija lekcijas no 8.30 līdz 17.00 vai 18.30. Un vēl pēc visām lekcijām un arī brīvdienās sēdēju nacionālajā bibliotēkā līdz 9iem vai 10iem vakarā, kamēr slēdza ciet.
Pēdējos kursos un kad jau jāraksta bakalaurs, tad bija mazliet brīvāks režīms, tad sāku strādāt uz pusslodzi.
Maģistros gan studēju neklātienē un strādāju uz pilnu slodzi.
Nejūtos neko īpaši nokavējusi vai tāpēc iebremzējusi savu karjeru :) Atstrādāties tiešām paspēs visu mūžu.

Es iesaku nestrādāt, bet atrast vīrieti, kurš strādā un daudz pelna, atkrīt daudz problēmu.

Pirmos četrus gadus studējot nestrādāju, jo primārais bija noturēties budžetā. Tā kā mācījos inženierzinātnes, tad bija diezgan sasprings grafiks skolā. Visu studiju laiku mani atbalstīja vecāki - deva ikmēneša dzīvošanas naudu 100 Ls. Ar to arī iztiku. Pirmos divus gadus saņēmu arī stipendiju- 70 Ls. Bet tas bija kā bonuss :) Vasarā, kad man nebija prakses, tad strādāju par pavāra palīgu. Varēju nopirkt sev datoru, kas studijām bija tik ļoti nepieciešams, un citas lietas :)

Reālu darbu esmu sākusi tikai šogad piektajā kursā (24 gadu vecumā). Darba iespējas parādījās 3 mēnešus pirms skolas beigšanas. Apvienoju bak. darba rakstīšanu ar darbu savā jomā. Pelnu vairāk nekā mani vecāki kopā, tā kā tagad mana kārta atbalstīt viņus, jo visi mani panākumi ir pasakoties viņu palīdzībai :)

Kur var atrast vakances darbam degustācijās? It kā neesmu manījusi sludinājumu portālos, bet varbūt ne tur meklēju.

Ne tur meklē.Uzduros ļoti bieži šādām vakancēm.

Visām tām, kas saka, ka veikala pieredze neder - biju strādājusi trijos veikalos un par viesmīli. Un tad, kad mani pieņēma tagadējā darbā, kurš ir otrais vadošais aiz priekšinieka, viens no iemesliem bija tas, ka es izcēlos uz citu fona ar to, ka nebaidos no darba - ne viegla, ne grūta...
Tas tā... Varbūt šis ir veiksmes stāsts, bet ticu, ka darba devēji to tomēr vērtē...

ērzeli: kur tieši meklē? Zem kādas jomas? Tikko vēlreiz paskatījos cv.lv gan pārdošanas, gan mārketings/reklāma, gan pakalpojumu sadaļās un neatradu.

Fanija pameklē zem sadaļas students ss.lv :)

Pirmo pusgadu tikai studēju. Apnika nenormāli, tas pats kas vidusskolā, katru dienu sēdi solā un blenz uz tāfeli. Ātri pārgāju uz neklātieni un sāku dzīvot. Studēju arī tagad (jau 3.augstskola), vnk es uzskatu, ka pieaugušam cilvēkam visu mūžū kaut kas ir jāmācās, nav tā, ka izstudē 3-4 gadus un tad nu mierīgi strādāšu līdz pensijai. Es sāku dzīvi uzreiz un turpinu ik pa laikam pastudēt kko klāt. No vecākiem vispār neko neprasīju, klātienē budžets un studējošā kredīts, pēc tam strādāju un kredītu apmaksāju, kā arī studiju maksu neklātienē. Un man šķiet tā ir ļoti interesanti, darbā satieku kolēģus, vēlāk augstskolā kursa biedrus, laiks piepildīts, nav speciāli jāiet bārā sēdēt aiz garlaicības :)

Luuk, te aug jaunaa paaudze: sievietes-buldozeri :) Pilna laika studijas un naudaa pietiek-phe, nevajag senchu naudu-ieshu rukaat. Uzsaaktais celjsh turpinaasies gjimenes dziivee-rukaas, gaadaas par maaju, beerniem, bet vecis peec darba pie TV olas kasiis :D Taa taa psiho tantu paaudze nekad nebeidzas :)
Nenosodu nevienu- ne taas, kas straadaa, ne taas, kas nestraadaa-katram sava dziive, savi apstaaklji un vadoties no tiem tiek pienjemts labaakais leemums.
Bet taas, kam buldozerus patiik teelot un rukaa rukaashanas peec-padomaajiet par savu nervu sisteemu peec gadiem 20. Ilgstoshi paarslogotiem cilveekiem jumts aizbrauc, bet cilveeks ar aizbraukushu jumtu pats to, protams, ne mana, ne atziist :)

Es domāju, ka tas ir tikai apsveicami, ja studentam nav jāraujas skolā un darbā, lai būtu ko ēst, vai, lai vispār samaksātu par studijām. Beigās sanāk kā tajā jokā - students neapmeklē lekcijas, jo strādā, lai samaksātu par studijām, ko nemaz neapmeklē, jo strādā.
Protams - ja ir iespēja un vēlme piepelnīties un spēt apvienot ar studijām un pašam tas nekādu diskomfortu nerada - tikai pozitīvi