studēt, bet nestrādat

B&S, varbūt, ka viņa dabūs daudz labāku darbu nekā Tu :) , Tu nezini kā viss dzīvē iegrozās. Nevajag arī domāt sliktāko scenāriju. Varbūt, ka viņai ir labs vīrs, un viņa izaudzinās brīnišķīgu bērniņu, un caur šo pieredzi atradīs to, kas ir viņas sirdslieta. Kamēr mēs vienkārši rukāsim, jo mums vajag ēst, ģērbt, izdzīvot, kamēr viņa atradīs sevi, savu sirdslietu, jo nedomās par pamatlietām ;)

nedomāju, ka neiet uz lekcijām tikai dēļ darba.. piemēram, man ir kursa biedri, kas nenāk uz lekcijām, jo kaut kur ceļo apkārt, izklaidējas, nevar pēc ballītēm pamosties uz pirmo lekciju utt. Uz lekcijām neiet tāpēc, ka mūsu 60gadīgie pasniedzēji NEMĀK un NEGRIB mūs motivēt mācīties, respektīvi, pasniedz sausu teoriju, kas visiem ir garlaicīga un dzīvē nenoder. Mans šī brīža darbs man ļauj iet uz visām lekcijām, bet es tāpat to nedaru, jo zinu, kuri priekšmeti ir lieka laika tērēšana un vnk atsēdēšana, jo tur neko neiemācies..

jā, tā ir otra medaļas puse.. Diemžēl :-/

Kāpēc tās, kuras studē un strādā, uzskata par nepieciešamību to darīt visiem, un, ja Tu to nedari, tad nekad neatradīsi darbu?! :D Nu negrib visi strādāt veikalā, tajā skaitā es. Sauciet mani par izlutinātu memzeli, bet tas nav priekš manis. Arī ar Narvesena pieredzēm, darbu nevar atrast. Tā ir laimes spēle.

Ljoti ceru, ka naakotnee saviem beerniem speeshu sniegt shaadu iespeeju.

Es arī.
Esmu pateicīga par iespēju pašai tā darīt. Pirmos 3 gadus studēju, aktīvi iesaistījos studentu aktivitātēs, organizācijās. Pa vidam bija periodiskas piestrādāšanas par auklīti, bet tas man patika, bija vakaros, neko īpaši nekaitēja ne studijām, ne izklaidēm.
Pēctam tuvojās prakšu laiks, tad arī nostabilizējos darba vidē un savā profesijā.

Viss kārtībā un labi, ka tā.

pirmajos kursos man vecāki tā arī pateica, ka, lai mācos un nemaz nesāku domāt par strādāšanu. kaut ko piestrādāju pa vasarām, jo vēlējos kaut ko padarīt, bet, kad parādījās prakses iespējas un darbs, tad arī sāku uz pusslodzi strādāt, apvienojot ar darbu.
līdz ar to man liekas normāli, ka, ja vecākiem ir iespēja pabalstīt bērnu studiju sākumposmā un viņi paši to atbalsta.

Kad es studēju, tad arī likās, ka dažas lekcijas ir pilnīgi nelietderīgas, tomēr gāju uz visām, jo, tā kā nestrādāju, tad uzskatīju, ka tas ir mans darbs - apmeklēt lekcijas, nevis gulšņāt kopmītnēs.

Un tagad, kad jau strādāju, atsevišķās situācijās dzīvē un darbā, piefiksēju, ka noder arī tās kādreiz nenovērtētās lekcijas un tajās dzirdētais.

Mums ir iemācīts, ka visu dzīvi jārukā, lai tiktu pie labumiem - dzīvokļa, mašīnas, ceļojuma, remonta utt. Kā parāda šī diskusija, daudziem vispār nav sapratoms, kā var nepelnīt naudu un neiegūt šos labumus.
Bet ir dažādas ģimenes, dažādas vērtības. Māsas vīrs nāk no ģimenes, kurā visi dēli ir audzināti "pēc vecās skolas". Viņai ir 40 un viņa nekad nav strādājusi, jo vīram nespēja uzturēt sievu un bērnus būtu negods un apkaunojums. Viņas uzdevums ir būt sievai un mātei. Jā, arī tā dzīvo cilvēki. Un nevajag par neatkarību - gadu gaitā viņa gan ar vīra, gan ar vecāku palīdzību ir tikusi pie sava labumu komplekta un uz ielas nepaliks nekad. Arī sieviete ne-karjeriste var gudri rīkoties ar pieejamajiem līdzekļiem un nodrošināt sev nepalikšanu uz ielas.

Sākot studēt, darbu speciāli nemeklēju, to atradu nejauši, būtu varējusi arī nestrādāt, vecāki noteikti atbalstītu un iedotu naudiņu visam, kam būtu nepieciešams, bet nu es nezinu .. man škiet, pašas nopelnītā naudiņa ir pašas un ja vien ir iespēja arī strādāt - kādēļ gan to nedarīt, bet nenosodu arī tās, kuras studē, bet nestrādā. Nepiekritīšu, ka tie, kuri strādā ātri izkrīt no valsts finansētas budžeta vietas, nebūt nē :)

B&S, tu neticēsi, cik daudzas sievietes nav karjeristes un tas, ka viņas nevarēs ieņemt augstu amatu, nemaz nesatrauc. Līdz ar to, šausmināties par to, ka citi nestrādā, nav nekādas jēgas. Acīmredzot, var to atļauties.

+++

Visu diskusiju gan nelasīju,tikai pēdējo lapu.
Par sevi varu pateikt,ka strādāju kopš pabeidzu vidusskolu. Vecāki varēja mani uzturēt un strādāt nelika,bet es, muļķe, skrēju strādāt. Tagad to nožēloju. Nevarēju atslābt un baudīt studiju gadus,rāvos būt neatkarīga un pieaugusi. Tagad vispār visu darītu savādāk sakarā ar mācībām. Ceru,ka varēšu nodrošināt bērnam tadu dzīvi,ka var mācīties un nestrādāt, bet tā kā man ir dēls,tad praktiski to nevēlētos,tomēr vīrietis aug. Ja nestrādās kārtīgā darbā,tad vismaz kārtīgā praksē gan sūtītu.

man gan liekas, ka ir forši sākt savu karjeru pēc iespējas ātrāk. To arī darīju, lai gan bija iespēja nestrādāt.

Sava pirmā bakalaura laikā nestrādāju. Tā kā esmu vienīgais bērns ģimenē un ar naudām mums nebija tik slikti, tad vecāki labprāt uzturēja un nekad neteica, ka es varētu iet strādāt. Es arī šo situāciju neizmantoju nelietīgi, tērēju tik tik, cik nepieciešams dzīvošanai un ēšanai, nevis notriecu naudu tusiņos un kaudzē jaunu drēbju. Otrā bakalaura laikā man jau bija padaudz gadu, tad, protams, strādāju :D

Atvainojos par to 'apbērnošanos' ;)
+ es neesmu karjeriste un nekad negribētu, lai darbs ir manas dzīves jēga.. taču uzskatu, ka mūsdienās, kad pāri, kas paliek kopā 50 gadus pamazām kļūst par retumu, ir svarīgi spēt nodrošināt sevi. Tā pati manis pieminētā sieviete - viņas draugs ir manāmi satraukts vai spēs nodrošināt ģimeni ilgtermiņā, jo mūsdienās ar darbiem ir kā ir un nekad nevar zināt, kad pēkšņi darbu var zaudēt. Forši ir, ja sieviete var nestrādāt un justies nodrošināta, taču vajadzības gadījumā nav arī pilnīga nepraša un, ja nu kas (piem., šķiršanās), spēj par sevi parūpēties...vienmēr esmu domājusi, ka arī mājsaimniecēm nevajadzētu atslābt un vajadzētu sevi pilnveidot (kursi, tālmācība, valodu zināšanu uzdrošināšana utt.).

Kopumā - kā jau visam arī strādāšanai/nestrādāšanai studiju laikā ir savi plusi un mīnusi :)

nevis uzdrošināšana bet uzturēšana, haha :D

Es sākotnēji nestrādāju, jo mācījos klātienē un vecāki nespieda. Kad pabeidzu bakalauru, tad pati vēlējos strādāt. Kad studēju maģistros, tad gan paralēli strādāju un lekcijas apmeklēju vakaros. Es, tomēr priecājos, ka bija iespēja studēt un nestrādāt.

Kāds spējai sevi uzturēt ir sakars ar sākšanu strādāt studiju laikā? Jā, ir gadījumi, kad tas darbs ir bonuss, bet ir pietiekami daudz situāciju - kad mīnuss. Es runāju par to ar profesiju nesaistīto darbu.
Manām neapmaksātajām praksēm bija daudz lielāka nozīme darba iegūšanā pēc studiju beigšanas nekā tam, ja es tās prakses nebūtu gājusi, bet izlēmusi par labu darbam, kur saņemtu algu, bet profesionālās zināšanas nekādas negūtu.

Ja studē maģistros un nestrādā, to gan es vairs īsti nesaprotu, jo uzskatu, ka tad nemaz no tām maģistra studijām nav jēgas.

neko sliktu tur nesaskatu ja no tiesas maacas. Darba del macibas tiek kavetas, vairak stresa, kavetas lekcijas un ja no darba atlaiz ko tad? par iri , tam pasam kopmitnem jamaksaa.

no otras puses apvienotas studijas un darbs noruda raksturu.

Ja studē maģistros un nestrādā, to gan es vairs īsti nesaprotu, jo uzskatu, ka tad nemaz no tām maģistra studijām nav jēgas.

Bet ja reāli nav iespējams savienot darbu ar studijām?
Es gan netaisos darbu pamest studiju dēļ, bet vienīgajā vietā kur es gribētu, es īsti savienot nevaru. Vismaz ar pašreizējo darbu.

Kery, es tā domāju, lūkojoties no savu skatpunkta. Ja ir maiņu darbs, tad laikam pagrūti visu apvienot.

Kad es studēju maģistros, tad katra diena bija šāda: no 8:30 - 17 bija darbs. No 18 - 22 atkal studijas. Kā arī katra otrā sestdiena.

Ehh, uzrakstīju garu penteri, bet kaut kas man te nogļukoja ar pievienošanu.

Īsā versija:

Neko nosodāmu nesaskatu, jo studiju jomas un faklutātes ir dažādas, ar dažādām grūtības pakāpēm. Nav jēgas sevi mocīt un strādāt ar studijām nesaistītā jomā, ja tas nav izdzīvošanas jautājums, lai tikai kādam kaut ko pierādītu. Nedomāju, ka ekonomikas studenti var nosodīt, piemēram, aviācijas inženierus, ka viņi nestrādā paralēli studijām un dzīvo vecākiem uz kakla, kamēr ekonomsti varbūt var paspēt gan studēt, gan strādāt.