Man šobrīd mājās ir diezgan dramatiska situācija, jo Jāņu dienā, kad lielākā daļa atkopās no līgošanas, uz ielas atradu tikko dzimušus 4 kaķēnus. 3 miruši, 1 kūļājās pa dubļiem. Ar visām placentām, nabassaitēm utt. Dzīvo stiepu iekšā, sildīju un centos uzturēt pie dzīvības, kamēr draugs meklēja kādu vetklīniku vai zoo veikalu, lai nopirktu mātes piena aizvietotāju un pudelīti. Nu mazajam ir 4 dienas un ir atkopies, izcīnija savu vietiņu zem Saules. Neticami skaists Jānītis ( vismaz šobrīd tā izskatās).
Man nav vietas vēl vienam kaķim, jo mājās ir 2 un vēl suns. Bet es nespēju no viņa atteikties, jo sildīju mazo radībiņu, mazgāju un nu jau 4. dienu baroju ar pudelīti. 3 naktis neesmu normāli gulējusi,jo mazais brēc, grib lai čubina. Es to uzskatu par savu pienākumu, jo tieši es viņu atradu, izglābu.
Varbūt reizēm ir vērts, nedaudz mainīt savu ikdienu, dzīvi, lai dotu mājas kādam bez mājām palikušam kaķu/ suņu bērnam. Vismaz vienai radībai dotu iespēju uz jaunu, skaistu dzīvi. :)
Mazliet kaitina tie komentāri, es gribētu, bet man nav vietas, vīrs neļauj bla bla. Tad labāk neteikt neko.
Jeb kurā gadījumā ceru, ka izdosies atrast mājas. :)