Labs rīts, dārgās dāmas!
Šodien sanāca nedaudz aizdomāties par apkalpošanas kultūru Latvijā.
Nezinu, vai tā man ir kāda karma vai kas, bet goda vārds - jau labu laiku par šo domāju.
Vai tikai man tā liekas, vai pie mums lielākā daļa apkalpojošā personāla (veikali, kafejnīcas, kaut vai tā pati kopētava Rīgas centrā :D , u.t.t.) ir ļoti vēsi un sausi, drīzāk pat nelaipni?
Pats galvenais, ka esmu no tiem cilvēkiem, kas visur cenšas iet ar smaidu, no sirds pateikt "paldies" un novērtēt cilvēka darbu (jo pati esmu strādājusi tiešā saskarsmē ar cilvēkiem), bet pretī parasti saņemu tikai negācijas vai dziļu vienaldzību.
Vēl nesenā pieredze:
bija jākārto papīri VSAA. Priekšā diviem cilvēkiem až ar karoti mutē bāza informāciju, veidlapas, u.t.t., bet kā es pieeju - viss no darbinieces kā ar stangām jāvelk laukā.
Vispār esmu ievērojusi, ka tiem klientiem, kuri neko nevēlas vai izrāda absolūtu nulli atsaucības, tiem bezmaz uz vēdera lien, lai tik izpatiktu. Tam, kas uzsmaida un vēl paldies pasaka - pilnīgs ignors :D
Protams, PROTAMS Latvijā ir arī daudz strādīgu, laipnu un smaidīgu darbinieku (to es nenoliedzu), tomēr manā pieredzē tādus gandrīz vai nekur negadās sastapt.
Tagad jādomā - man vienkārši neveicas, vai tā ir visiem? :D
Kāpēc saku tieši Latvijā - ne tik sen kā biju tepat kaimiņzemē Igaunijā; Tur es arī redzēju, kas patiešām ir atsaucīgi un laipni darbinieki. Turklāt burtiski ik uz soļa!
Kāda jums pieredze šajā ziņā?
Varbūt padalieties ar kādu foršu, patīkamu stāstu iz dzīves :)