Roberts šis ir tāds banāls piemērs, kā saka, iz dzīves:
SMS no sievas:
''Mīļais, bērnudārzā ir jābūt no 8:10- 8:15, tas nozīmē, ka Maiju ir jāsāk modināt 7:30- 7:35. Uzvelc zeķubikses, tumši zilos džinsus un krekliņu, vai nu violeto, vai lillā (otrajā atvilknē no lejas) (tas viss atrodas kumodē). Līdzi paņemt: rozā kleitu- tā karājas mūsu skapī (pie Taviem krekliem), baltās zeķītes, kurpītes. Bērnudārzā vajadzēs viņu pārģērbt. Pamēģini uztaisīt divas ļipiņas, matu gumijas atradīsi koridorā uz skapja, baltajā apavu kastē. Virsdrēbes- vadies pēc laika apstākļiem, ja ir silts, tad velc rozā virsjaku, violeto cepuri un lillā šalli, ja ir pavēss, tad velc dzelteno mētelīti un zaļo cepurīti. Kājās velc jaunos zābakus.
Būtu labi, ja Tu tagad jau visu saliktu, bet, ja kaut ko nevari atrast, zvani man, es vēl neguļu! Bučas! Mīlu!''
Atbildes SMS no vīra:
''Mēs rīt neiesim uz bērnudārzu''
Bet nu kopumā- nezinu vai esi izbaudījis kādreiz kopdzīvi ar tādu sievieti, ko vismaz tajā dzīves periodā uzskati par ''īsto'', bet ja esi un ja šī sieviete māk caur sevi pa īstam sniegt mīlestību, nevis tikai pieprasīt, lai par viņu rūpējas, bet arī pati no sirds rūpējas par tevi, tad varētu saprast par ko es runāju. Protams, ka vīrietis spēj par sevi parūpēties, uzturēt mājokli, uztaisīt ēst (bet pat tas ne vienmēr), bet tikai sievietei ir šī spēja izveidot māju par mājām.