Man ir labākā draudzene. Labi, bija labākā draudzene, tagad nekas vairs neskaitās. Viss tikai tāpēc, ka vēlējos palīdzēt viņai. Ne es viņu spiedu kaut ko darīt, bet vienmēr biju blakus, kad viņai vajadzēja izraudāties vai parunāt. Centos, lai viņai būtu labi. Bet tas viss atspēlējās atpakaļ. Esam vienaudzes, sākām skolu kopā, es tagad studēju, viņai ir pamatskolas izglītība. Dzīvoja pie mammas, tagad ar draugu, ko pirms pus gada satika klubā. Nu jau man reāli ir vienalga, jo, ja cilvēkam svarīgi ir skriet pakaļ visiem, kas dzer un tusē 24/7, nevis sava nākotne, tad es tur neko nevaru palīdzēt. It kā pieaudzis cilvēks, bet nu jā. Tu jau vari viņai piedāvāt, nekas slikts nenotiks. Varbūt saki, ka tava ģimene meklē palīgu, varbūt viņa kādu nezin, kas gribētu pastrādāt vai arī vai pati negribētu pastrādāt. Ja parādīs fūriju, tad parādīs, vismaz būs skaidrs, ka cilvēks vel nav gatavs savai dzīvei.