Pārsteigums, romantika

Viņš mani bieži pārsteidz,nu samērā bieži,ja salīdzina ar draudzeņu draugiem,kuri vispār neko tādu nedara :D. Pirmais,kas ienāk prātā - Biju ilgi laukos,pašā vakarā atbraucu mājās, ienaāku istabā un tur gaisma noslēgta,visur daudzumdaudz mazā svecītes sadegtas. Uz gultas stāv vakariņas-cepti pelmeņi un tomātu salāti(itkā neliekas romantiski tie pelmeņi,bet mīļi,ka pats taisīja un centās) un vel vēss sidrs. Pēctam sekoja vannošanās divatā sveču gaismā...

Romantiskākais vakars, kas man ir bijis, vispār nesaistās ar kaut ko romantisku, pat nedaudz baiss tas vakars bija (vispār tas bija kāds slikts notikums, kurā netrūka romantisku mirkļu) un pilnīgi noteikti bez ēdiena, svecēm utt. Bet tā kā te ir jautājums par vakaru, ko puisis ir sagādājis pats to iepriekš plānojot, tad laikam 1 gada kopā būšanas jubileja (jāpiebilst, ka tā bija, ja nemaldos, vienīgā kopā būšanas jubileja, kuru svinējām) Par ēdieniem neatceros, izdzērām pa glāzei šampanieti, iededzām sveces, runājām par jautrākajiem mirkļiem kopā utt. Kaut arī man ne visai patīk šie standarti- šampanietis, rozes, sveces, šokolāde utt. Tagad draugs to zina :D Man tas saistās ar tādu uzspēlētu romantiku, jo visromantiskākie mirkļi, kuri manā dzīvē bijuši, ir notikuši bez visām šīm iepriekšminētajām lietām un ja reiz jāorganizē romantisks vakars, tad kaut kur pie dabas, ar piedzīvojumiem, smiekliem, jokiem, neparedzētiem notikumiem utt. Kaut kā sanācis tā, ka organizēt romantiku ne man, ne draugam neizdodas, tāpēc ļaujamies romantikai, kas rodas pati no sevis.

Emm. Man liekas, ka neviens man nav speciāli sagādājis/ plānojis romantisku vakaru. Nekad. Visu pārējo kā romantiku neuztveru, bet jauku vakaru.

ak cik skaisti! :) es esmu izteikta romantike, bet manejais, gluzi preteji :D
lai gan shad tad vinjsh censhas, bet viemer kaut kaa lidz galam nesanak. piemeram, vinjsh atnaca majas no darba, pati, laikam, biju uz balkona. ienacu ieksha un pa taisno gaju uz virtuvi satikt vinju. vinsh tads, chau, pukes redzeji? es jautaju, kadas pukes? vinjsh- nu es istaba uz galda noliku.

protams, mili, jo vinjsh isti nesaprot to pukju davinashas jegu, bet vienalga pacentas. bet kapec nevareja iedot taa pa smuko :D

ā, atcerējos tomēr kaut ko foršāku par to 1 gada jubileju. Iepriekšējā gada Valentīndiena. Biju uz skolu aizbraukusi vakarā dodot kaut kādus darbus, pārsalusi, nogurusi, izlijusi utt. Kāda vēl Valentīndiena? Gribēju tikai mājās, siltumā. Draugs nepārtraukti sūtīja sms, kad es būšu mājās un cik ilgi braukšu utt. Kad atnācu mājās, viņš bija uztaisījis siltas vakariņas, pēc tam istabā gaidīja puķes un pašā vakarā, lienot zem segas, noņemot segu ieraudzīju, ka viņš zem tās pabāzis ļoooti daudz šokolādes tāfelītes, visa gulta piekrauta ar saldumiem. Vispār es gribēju gulēt, nevis ēst saldumus, bet bija tik mīļi, ka beidzot es biju tā, kuru kāds ir gaidījis mājās nevis otrādi. Tad vēl bija atlasījis izlasi ar manām mīļākajām filmām, kuras gribēja, lai es skatos, bet neatceros, vai skatījos vai tomēr padevos miega kārdinājumam.

No riteņbraukšanas atveda mežrozes ziedu, ko bija noplūcis tieši man. Skaistu un smaržīgu :)

raccoon, es piekrītu tev...

nespēju saskatīt romantiku tādās banālās lietās un padarīšanās... kaut kādas spontānas izdarības, neparastas situācijas man ir pieņemāmākas par ziedlapiņām un svecēm, lācīšiem, salkaniem tekstiem un ko tur vēl.. ēst pustumsā sveču gaismā... vispār vāks.

Man romantiskaakais notikums sajaa lauliibaa bija pasas kaazas,kad nezinaaju pilniigi neko,kaa tas viss notiks-tas bija loti interesants piedziivojums.Zinaaju vieniigi to,ka kaut kur brauksim un buus maz cieminu!

Ir bijuši daudzi. Bet tie spilgtākie,kad bijām izbraukuši ar riteņiem ,garu ceļu braucām,jau palika tumšs,vakars, bet silts ļoti, iebraucām statoilā paņēmām bagetes un alu,aizbraucām pie Daugavas,sēdējām,runājāmies,ēdām,cieši apskāvušies, vīrietis vēl dziedāt sāka man, ehh...

un otrs kad gaidīju es viņu mājās no darba,sataisīju burrito,nopirku aliņu,tik jauks vakars izvērtās,skatījāmies multenes,smējāmies,ehh...

Bet ikdienā vislaik notiek spontāna romantika,kas man simts reiz vairāk nozīmē kā rožlapiņas gultā vai sveču gaisma, tāda nu esmu :)

Bet ikdienā vislaik notiek spontāna romantika,kas man simts reiz vairāk nozīmē kā rožlapiņas gultā vai sveču gaisma, tāda nu esmu

+++++
Pilnībā piekrītu Zoyy :)

Pašai palicis atmiņa, ka puisis paķeris termosu ar kruzītēm līdzi un aizvedis uz ,kādu foršu vietiņu vai pie upes, vai uz mežu , no kurienes var redzēt lielu pļavu ar puķem vai mēnesi.
Esmu dziļš dabas cilvēks, mani piešķiļ uguntiņu drīzāk , ja ir parūpēts par atmosfēru dabā un , ko attiecīgi darīt , lai būtu omulīgs vakars ar sarunām. Āaaa Dievinu.

Un mīļi ir tas,ka viņš nākot no veikala,vienmēr man kādu gardumu atnesīs-ķiršus,zemenes,banānu,kaut kādu jogurtiņu,un vienmēr tad saka- nu nu uzmini ko šoreiz tev atnesu :D

arī šodien man ķiršus atnesa,mm

Man būtu grūti būt kopā ar kādu, kurš nav romantiķis, jo pati esi neglābjama romantiķe..

Es esmu pie tā pieradusi un sapratusi, ka man galvenais just no viņa mīlumu un rūpes, ja man tas ir, tad nemaz nevajag romantiku. Un mīļumu, jaukus vārdus un rūpes es saņemu pietiekami daudz. :)

Tik jauki palasīt (l)

Par sevi - šķiet, mācījos vidusskolas pēdējā klasē, ciemojos pie drauga, kurš nedzīvoja pilsētā, no viņa mājas logiem pavērās buuuurvīgs skats uz tālumā esošo mežu koku galotnēm, bija jau gandrīz tumšs vasaras vakars, viņš aicināja mani uzkāpt uz viņa mājas jumta, man bija tiiiik ļoti bail, bet nu viņš palīdzēja un uzkāpu .. un tur bija plediņi un ļoooti garda tēja, tā mēs sēdējām un visu vakaru runājāmies par visu un neko, veroties brīnišķīgajā apkārtnē un tālumā dzirdot vien pēdējo vilcienu sirēnas, tuvojoties stacijai. (l)