vardarbība skolā

šo 3.ģimnāzijas gadījuma puisi es pati zinu un viņš neizskatās vesels jau pēc izskata, kas ir vēl viens iemesls gan tam, ka normālajā skolā viņam būs grūti, gan arī apsmiešanai, jo bērni ir nežēlīgi.

elizabete anna, ja nav noslēpums, cik viņam gadu ir? Dažos avotos raksta, ka 19.. Tā ir vai tie ir meli?

vaboleens, kā jau minēju, jāizvērtē katrs gadījums. Pagaidām jau viss virzās uz to, ka nākotnē bērnus ar īpašām vajadzībām integrēs "normālajās" skolās. Tā būs papildus apmācība pedagogiem, iespējams jaunas darba vietas, jo šiem bērniem vajadzēs asistentus, iespējams papildus runāšana ar pārējiem, "normālajiem" bērniem, un pēc vienas paaudzes, pēc viena, ar autismu slima bērna, kurš izies 12. klases, viss mainīsies. Un tas ir labi. Bet jā, autisms tāpat nav nekad liekams vienā plauktiņā, ar citiem garīgiem traucējumiem. Katram bērnam vajag atrast viņam piemērotāko pieeju.

Nelaistu, ja vien konkrētie garīgie traucējumi nevarētu agresiju izsaukt (piem., ja ir viegla garīga atpalicība bez agresijas pazīmēm, tad problēmu nav). Protams, var saprast vecāku vēlmi sūtīt bērnu parastā skolā (un vairumā gadījumu tas pat būtu labi priekš slimā bērna), tomēr paliek tie izņēmumi, kuri var novest pie traģēdijas. Un pat ja veiksmīgi parastās skolās tiek integrēti 100 bērni ar garīgām saslimšanām, bet viens, piem., agresijas uzplūdā nodur klasesbiedru, tad šāds risks nav pieļaujams!
Kad mācījos pamatskolā, mums bija viens puisis ar šizofrēniju, neviens diagnozi no sākuma nezināja, bet jocīgās uzvedības dēļ vairums viņu izsmēja. Vienā jaukā dienā viņš trīs meitenes ar dakšiņu sadūra (viena par pāris centimetriem no akluma izbēga, pārējām nekas nopietns). Visi skolotāji jau iepriekš zināja diagnozi un zināja, ka puisis tiek apsmiets, neviens neko nedarīja! Mēnesi pēc notikušā puisis mēģināja atgriezties skolā, "mēģināja"jo viņam tas neizdevās, jo dažu skolēnu vecāki piedraudēja direktori pašu ar dakšiņu sadurstīt, ja viņa sadomās bērnus apdraudēt!
Protams, kautiņu var ikviens izprovocēt, un neveikli pagrūžot var arī traumas nopietnas radīt, tomēr apzināti palielināt šo risku ielaižot parastā skolā garīgi slimu bērnu - nedomāju, ka tas būtu pareizi!

ko jūs, meitenes domājat par HIV/AIDS slimniekiem kā jūsu bērnu potenciālajiem skolasbiedriem?

HIV/AIDS slimniekiem

Ja informācija ir publiska par slimību, tad iebildumu nav.

Ja informācija ir publiska par slimību, tad iebildumu nav.

+

HIV/AIDS cik man zinams ir zem sifra.

vaboleens, kā tu zini? Zinu, ka man darbā viena kolēģe ziņoja par hepatītu.

Keita - godīgi sakot,nezinu, cik vecs viņš ir, zinu par viņu tik daudz, ka dzīvo uz tās pašas ielas, uz kuras mani vecāki ar māsu, kādas 2 mājas starpā, nu gandrīz kaimiņi
sos puisis http://youtu.be/OuyTAz6bkL0

*šis

Ja informācija ir publiska par slimību, tad iebildumu nav.

+

Ai, agrāk, kad biju jaunāka un bez domām par bērniem, domāju, ka esmu toleranta. Tagad laikam mani var nosaukt par netolerantu daudzās ziņās, jo es negribētu, lai ar manu bērnu mācās kāds, par kuru HIV/AIDS zina tikai viņš un viņa ģimene vai lai manam bērnam būtu jāizvairās no lidojošām šķērēm, kas nākušas no skolēna, kas neprot uzvesties. Kad dažādās sabiedriskās vietās redzu tādus cilvēkus ar traucējumiem, kur var skaidri pateikt, ka tādi ir - pieņemsim, sēž un ļoti izteikti šūpojas, man paliek nedaudz nelāgi ap sirdi. Saprotu, ka tie ir stereotipi, netaktiska domāšana, nezināšana, kā izturēties un pārējais, bet es laikam negribētu, lai manam bērnam katru dienu būtu jāraugas uz šādu uzvedību, jāpiedomā, kā neizprovocēt vai neaizvainot kādu utt.

Andas - ir, ir tā, ka skolā, ja skolēnam ir HIV/AIDS pārējie skolēni par to nezina.. Un tas ir diezgab loģiski - padomā, kas notiks - skolēni no viņa izvairīsies, apsmies utt..

Visas šīs kaites būtībā ir koks ar diviem galiem! No vienas puses apkārtējiem būtu jāzin par citu slimībām (piem., lai sniedzot pirmo palīdzību paši neaplipinātos), tomēr zinot cik cilvēki ir aizspriedumaini, slimo vietā es arī visticamāk neatklātu sev piemītošās kaites!

Nelaistu vienā skolā ar slimiem bērniem. Viņu uzvedība nav prognozējama un nevajag sev sagādāt liekas galvassāpēs. Lai mācās vienā skolā ar sev līdzīgiem. Šī integrēšana arī noved pie dakšiņu gadījumiem. :) Dažos gadījumos tolerance nav pieļaujama.

Kamēr esat tik nabadzīgas, ka nespējat vai negribat maksāt par privātskolu bērnam, tikmēr jums nav tiesību izvēlēties ar ko jūsu bērns mācīsies kopā un ar ko nē. :D

Nelaistu vienā skolā ar slimiem bērniem.

laižot valsts skolā tev nav izvēles, tev bērns jālaiž tuvākajā skolā dzīvesvietai... :D Ja gribi citu skolu sūti uz internātu jeb maini dzīvesvietu :D :D :D

Nelaistu vienā skolā ar slimiem bērniem. Viņu uzvedība nav prognozējama un nevajag sev sagādāt liekas galvassāpēs. Lai mācās vienā skolā ar sev līdzīgiem. Šī integrēšana arī noved pie dakšiņu gadījumiem. Dažos gadījumos tolerance nav pieļaujama.

Tieši tā. Nu neviens jau nav vainīgs pie tā, ka kādam bērnam ir psihiskas problēmas, bet kāpēc ir jāliek tādi kopā ar visiem pārējiem, radot riskus? Saprotu tos vecākus, bet nu ir jābūt reāliem.

Jūs laikam nesaprotat :D

Nav vairs padomju gadi kad visus spitālīgos pa iestādēm pēc viņu vainām... :D

Tavs viedoklis neko nenozīmē tai skolā, ja slima bērna vecāks dzīvo tur pat tuvumā un ir izteicis vēlmi laist tur bērnu, tad skolai vienkārši nav tiesību viņu nepieņemt. Varat te kurnēt pa forumu cik gribat :D

skolai vienkārši nav tiesību viņu nepieņemt

Tieši tā - skolai nav iespējas bērnam atteikt, vecākiem ir tiesības savu "īpašo" bērnu sūtīt parastā skolā, tomēr "īpašo" bērnu vecākiem būtu jāatceras, ka jebkuram no "parasto" bērnu vecākiem ir tiesības savam bērnam pašaizsardzību iemācīt..

Ervins, saprotu, ka speciāli provocē, bet slikti sanāk, jo taviem vārdiem nav seguma.
*mikrorajonu principu Rīgā var apiet, tas neizslēdz to, ka nevar pieteikties citai skolai
*ārpus Rīgas, cik man zināms, nav nekāda mikrorajona principa, vecāki var sūtīt bērnu, kur vēlas
*jebkurā ģimnāzijā (sākot no 7.kl.) var būt iestājeksāmeni vai kritēriji uzņemšanai, lai saglabātu savu ģimnāzijas statusu, un ja bērns nenokārto tos - ej citur, vienalga, ja dzīvo viena soļa attālumā
*neesmu informēta tik labi, bet vai tad vispār skolēnu ar diagnozi var tāpat vien ielikt parastā jebkādā skolā? vai tad tur skolai nav jābūt kādai īpašai programmai, plānam, kā viņu integrēt vai vienkārši iemet un tiec pats galā, kā gribi?