vardarbība skolā

Uzreiz precizēšu, ka neaizvainoju cilvēkus ar traucējumiem un tajā Jaunjelgavā bērns bija vesels (cik nu vesels tāds varmāka var būt).

Nu pirmkārt, bērns nav vainīgs, jāsāk ar to. Bērns nav vainīgs pie tā, kāds ir. Tāpat vecāki nav vainīgi pie bērna diagnozes vai pie tā, ka bērns ir grūti audzināms (ir izņēmumi - reizēm pilnīgi normāls bērns, kura gēni nenosaka, ka bērnam būs tieksme uz vardarbību vai noziedzību utt., var būt huligāns vecāku vainas dēļ, jo vecāki paši alkoholiķi vai nemīl bērnu, bet nu labi, novirzījos no tēmas), bet vecāki ir vainīgi pie tā, ka uzstāj, lai šis bērns mācītos normālā skolā. Protams, jebkurš vecāks grib, lai bērns iet normālā skolā, nevis palīgskolā vai internātskolā pie grūti audzināmiem bērniem vai bērniem ar garīgiem traucējumiem, un tomēr prestižs, it īpaši, ja vecāki ir ietekmīgi, tas ir liels kauns, ja bērns nemācās normālā skolā, TAČU ir jāsaprot, ka tas ir gan paša bērna labā, gan citu bērnu labā. Taču lielāka attīstība būs tad, ja mācīsies skolā, kas atbilst bērna spējām un vispārējam stāvoklim. Ar tiem vecākiem ir jārunā un jāskaidro, jo vienīgie, kuri te ir vainīgi, ir vecāki, kuri uzstāj, lai bērns paliek normālā skolā. Jau iepriekš atvainojos par vārdu normālā skola, jā, zinu skan riebīgi, bet tas tā nebija domāts, vienkārši, lai vieglāk uztvert manu domu.
Ko es kā vecāks darītu? Nu tādi bērni parasti ir neprognozējami, tādu ieteikumu nav - centies sadraudzēties, ignorē, nesēdi blakus, jo jebkurā brīdī ikviens var kļūt par upuri.

Laistu. Tāpat kā skolā, kur ir kāds bērns ar AIDS. Toties macītu savējam pirmkārt jau nu nebūt nūģim, otrkārt, nebūt provokatoram un treškārt censties no konflikta izvairīties kaut vai pēc populārās skriešanas metodes.

Samaara, tev laikam nav bērni? Nezinu, cik droši var justies, ja klasē ir bērns, kurš jebkurā brīdī var būt neprognozējams. Bija gadījums, kad zēns stundas laikā piecēlās un iedūra klasesbiedram šķēres kājā. Neviens neko neizprovocēja, tā vienkārši notika. Es domāju, ka bērniem, kuri apdraud citus bērnus, nav vieta normālā skolā, bet skolā ar papildus audzēkņu uzraudzību un ārstniecības kursu, un pedagogiem, kuri ir īpaši apmācīti, kā rīkoties un tā tālāk. Protams, katrs gadījums jāizvērtē.

es uzskatu, ka ar galvu slimiem bērniem nav vietas normālās skolās, īpaši, ja viņa dēļ jau ir izcēlies konflikts. nu nav tie bērni prognozējami, kas zina, kāda doma viņam var ienākt prātā? jēziņ, veselas 3 reizes jau pacēlis roku, bet tomēr neko nedara. pat tad, ja viņs būtu vesels, tad mestu no tās skolas ārā vai palūgtu aiziet. tas nav normāli, ka nevainīgiem bērniem ir jācieš. jā, arī slimais nav vainīgs pie tā, ka viņš ir slims, bet, ja viņš nespēj valdīt savas darbības, tad ir jāiet uz skolu, kas ir paradzēta cilvēkiem ar visādam nobīdēm no normas.
saviem bērniem mācīšu pastāvēt pār sevi, neprovocēt un nepavlkties uz citu provokācijām.

Lai gan tēma veidota pēc raksta par skolēnu ar garīgiem traucējumiem, patiesībā jau šī tēma skar arī parastos bērnus, kuri ir agresīvi, jo izlaisti, nemīlēti utt.

Samaara, kur tas bērns var skriet prom, ja viņam katru dienu jāpavada vienā klasē, skolā ar to cilvēku? Nav jau iela, kur tu redzi cilvēku pirmo un, iespējams, pēdējo reizi.

Kad šo visu lasīju, atcerējos, ka man sākumskolā mācoties arī bija viens tāds grūtais bērns (nezinu, viņam bija diagnoze vai izlaistība, bet vēlāk viņu nosūtīja uz internātskolu). Ar viņu draudzējās, neapsmēja, bet viņš vismaz pret meitenēm bija ļoti, ļoti riebīgs (bez iemesla mētāja ar pārtikas produktiem, kaut kādas personīgās mantas bojāja un tamlīdzīgi) un reizēm pavilka arī normālos, bez uzvedības problēmām puišus sev līdzi šajās nodarbēs.

Jā, un tas nav nekāds sods, ja bērns mācās tādā skolā, tas ir ok, jo tas ir pat paša bērna labā.

bļāviens, bet nu ja tu redzi, ka tev ar šķērēm skrien virsū, atkāpies taču.
manuprāt, bērns ar psihisku slimību klasesbiedrus apdraud tik pat ļoti cik "krutuļu grupiņas" kas pēc skolas sporta laukumā organizē kautiņus.

vai jūs laistu savu bērnu bērnudārzā, skolā, kur integrējas cilvēks ar diagnozi?

Nē.

Toties macītu savējam pirmkārt jau nu nebūt nūģim, otrkārt, nebūt provokatoram

Ne vienmēr speciāli jāprovocē, lai tiktu piekauts. Ir bērni, kuri tiek sisti, jo ir nabadzīgāki. Kur ir provokācija tajā? Bērns neko nevar padarīt un nevar mainīt to, no kādas ģimenes nāk, bet sitējam tas kalpo par gana lielu iemeslu. Vēlāk pazemo tos, kas, piemēram, daudz mācās. Ko - tad tu ieteiksi savējam nemācīties, lai neprovocē agresoru??

Keita, šādos gadījumos tā ir viena epizode, lēkme, un tad ir jāskrien. Kaut vai pāri pa klasi un krēsls jāgrūž virsū. Es te nerunāju par apzināto tiranizēšanu un tīšu apcelšanu.

bļāviens, bet nu ja tu redzi, ka tev ar šķērēm skrien virsū, atkāpies taču.

Nē nu, nopietni? :D Tādai situācijai vispār nevajadzētu rasties! Nekad un nekādos apstākļos.

Samaaea kad es mācījos skolā, klasi augstāk viens it kā vesels puisis stundas laikā priekšā sēdošajai meitenei iedūra cirkuli kaklā, labi, ka ne dziļi un vairāk sānā, bet tomēr - viņa nespēja to novērst, ja neredzēja. cilvēkam nav normālā skolā visu laiku jādomā par to, ka viņa prātā nestabilais klasesbiedrs pēkšni izdomās ar šķērēm skriet pakaļ.

Par tiem "krutajiem bariņiem" arī ir jāziņo. Atšķirība ir tāda, ka krutos bariņus var pārmācīt, viņi loģiski izprot savas rīcības sekas, ja laicīgi rīkojas un iesaistās pieaugušie, bet bērni ar garīgām novirzēm, nu viņi to nesaprot.

Visstulbāk jau ir tas, ka vecāki nekā nereaģē un viņiem neko nepadarīsi, jo ir ietekmīgi.. Man tiešām žēl tos bērnus 3. ģimnāzijā, jo personīgi es nevēlētos vairs staigāt pa gaiteņiem skolā, ja kaut kur turpat uzturas cilvēks, kurš var piekaut līdz vidēji smagiem miesas bojājumiem.

Protams, laistu. Pacelas jautajums, kapec sis berns piekava? Piekava, jo vinu apcela? Tad paveras cits jautajums berna vecakiem, kuru piekava, kapec neaudzinat savu bernu? Ir pat petijumi, kas pierada sadiem berniem ir jamacas kopa. Ir jamaca berniem un jastasta par berniem ar ipasam vajadzibam. Sapratni utt. Viss ir vecaku rokas. Esmu stradajusi grupa, kur macas berni ar ipasam vajadzibam un parastiem berniem- viss ir ok, ja normali vecaki, tad ari normali berni aug. Grutak ir pedagogam, jo jastrada ar visiem berniem, bet berniem ar ipasam vajadzibam vajag vairak uzmanibas

Parakstos zem katra Andas vārda.

vaboleens, ir arī pētījumi, kur uzsver to, ja bērns mācās skolā, kas atbild viņa prasmēm, tas rezultāti būs labāki. Piemēram, bērnam, kurš visu laiku knosās, nevar nosēdēt, vajag mazu stundu sarakstu, lielas atpūtas pauzes utt., kaut kā neticu, ka parastā skolā viņš spēs integrēties, visticamāk viņš vielu neapgūs, traucēs citiem bērniem, vecāki tiks saukti uz skolu, būs tas sliktais bērns, nesekmīgais, lai gan potenciāls ir lielāks, nekā citiem bērniem. Bet nu protams, visur ir pozitīvais un negatīvais. Bērniem jau kopš bērnības jāmāca, ka ir visādi cilvēki, un jāspēj atrast kopīga valoda ar citiem.

elizabete.anna te min vēl vienu piemēru - nevar vispār zināt, kuram bērnam kas ir. Jo bērns var būt ir kā nomāls, kluss, vai tieši otrādi - sabiedrības dvēsele. Un var aiziet ciet jebkurā brīdī. Tas tāpat kā ar tiem asv skolu šāvējiem - bērniem. Cik gadījumos jau pirms šī notikuma ir atklāts, ka bērnam ar nerviem kaut kas īsti nav kārtībā?
andas - protams, ka nevajadzētu rasties. Tai pat laikā, ja bērns ir mājmācībā, tik pat labi var ar tām šķērēm nesties virsū mazajai māsiņai, kura tika uztaisīta, kad vēl vecākā raksturs nebija zināms. Un ko tad? Sēdināt karcerī uz mūžīgiem laikiem?

ja bērns mācās skolā, kas atbild viņa prasmēm, tas rezultāti būs labāki.

Ja bērns mācās skolā, kas atbilst viņa prasmēm, tad rezultāti būs labāki.

Piemeram, berni ar autismu mierigi var macities parasta skola. Un siem berniem tas ir tikai plusa.