Čau, visām cosmo dāmām :)
Pēc padoma nenāku, jo izvēli jau esmu izdarījusi..
Iepazināmies internetā pagājušajā augustā, pa cik nedzīvojām vienā pilsētā, tad kādam no mums bija jāsper šis solis un jābrauc pie otra. Satikāmies, toreiz tās bija manas divas labākās dienas... pēc tam viņš aizbrauca prom, tad atkal tādas ''telefonaatiecības'' uzturējām posmā, kad netikāmies... viņam tajā laikā bija ļoti daudz jāstrādā, un visas savas negācijas, slikto garastāvokli un visu viņš izgāza uz mani... izšķirāmies.. es tiešām pārdzīvoju, jo biju pieķērusies... mana pēdējā sms bija- pavasaris nāks ar pārmaiņām....
Sāku satikties ar citu puisi.. lēnām viņš aizmirsās, ik pa reizei iedomājos par to kā viņam iet, un ko viņš dara... bet arī šīs attiecības nespēja man sniegt to, ko vēlos.. tāpēc izmisuma mākta es vienu vakaru uzrakstīju viņam.. prasīju ko darīt tādā un tādā situācijā.. likās, ka viņš ir mainījies... saprata mani, spēja man sniegt to, ko nespēja otrs puisis sniegt, jo zināja pareizo pieeju man?!
Izšķiros arī ar to puisi (bet tam bija cits iemesls kāpēc) un atsāku kontaktēties ar bijušo... jo saskatīju viņā ko īpašu, ja reiz devu otru iespēju mēģināt vēlreiz. atkal sarakstījāmies.. viss likās tik jauki, līdz brīdim, kad nolēmām, ka viņš pārcelsies pie manis un mēs dzīvosim kopā. Es ļoti daudz ko ieguldīju, lai tas notiktu, un jā, kā par brīnumu viss toreiz arī izdevās.. Jutos tik laimīga, jo beidzot viņš bija blakus...
Ilūzijas sagruva jau pirmajā nedēļā, es biju iedomājusies ko citu, jo viņš ir geimeris, tātad viss laiks pie datora. No sākuma es vēl neko, bet tad jau man sāka kaitināt. Es pa dienu darbā, tad viņam uz to brīdi darbs nebija, tātad viņš mājās, visu dienu kapāja spēles.. pat traukus nebija nomazgājis!!! Protams sacepos.. mēs daudz strīdējāmies par visu, jo es uzskatīju, ka man nav jādara viss.. pēc darba, kamēr mājās viņš sēž. Kamēr dabūja pirmo naudu dzīvoja uz mana rēķina.
Dabūja darbu likās, ka viss būs kārtībā... bet nē... es viņam zāģēju, es to, es šito, es, es, es...
Mēs pat kopā gulēt negājām, jo kompis un spēles bija pirmajā vietā...
Pirms divām dienām uzzināju, ka viņš mani krāpj... un krāpšanai manās acīs nav attaisnojuma.. viņš savāca savas mantas un aizgāja. neredzēju ne mazāko nožēlu viņā... vēl atradu viņa e-pastā vēstuli, kur viņš bija rakstījis meitenei, ka esot relatīvi aizņemts, bet ļoti drīz brīvs (tas bija pirms mēs izšķīrāmies). Laikam jau gāja uz to apzināti..
To man laikam vajadzēja uzskatīt par viņa paldies...
38
