Protams, otra galvā neielīst, bet varbūt kāda palīdzēs saprast situāciju no cita skatu punkta.
Ar vīrieti esmu pazīstama 6 gadus, kad iepazināmies man bija 19, viņam 27. Te nebija skaistais attiecību stāsts, bet sekss bija, lai gan pabriesmīgs. Pirms tam man smuki aizlēja ausis, bez lielām salkanībām, bet naivumā uzķēros. Viņš man bija pirmais vīrietis dzīvē. Viņam toreiz draudzene, par kuras eksistenci man gultā paziņoja. Tad klusums... Pēc laika atkal satikāmies, nu jau sekss labāks, bet ierastās runas, kuras nākošajā rītā labāk aizmirst, jo nesolīja jau precēt vai zelta kalnus, bet vienkārši runājām. Tad bija milzīgs klusums - tikāmies vidēji reizi pusotrā-divos gados. Ar katru reizi sekss kļuva labāks, bet nebija ideāls. Bija reizes, kad man bija attiecības un tad, protams, nekas nenotika. Bija reizes, kad viens otru pasūtījām. Bet ik pa laikam velniņš raustīja atkal uzrakstīt viens otram un sazināties. Tā notika arī šajā pavasarī, īpaši vairs neiespringu, jo man šķita, ka esmu viņu atkodusi. PAti izgājusi tik tikko attiecību ellei cauri, kur attiecības nemaz nebija, bet palika smagi iedragāts ego.
Satikāmies nesen, pusnaktī. Un man šķita, ka viņš ir mainījies, nu jau viņam pieklājīgs vecums, ilgāku laiku bez attiecībām. Tā sanāca, ka klāt bija arī viņa divi draugi un viņš darīja to, ko nekad nav darījis - ne divatā, ne citu priekšā, - apskāva, samīļoja, bučoja kaklu, utt. Nu tāds mīļums nāca kā nekad. Ok, var daļu norakstīt uz alkoholu, lai gan mēs nebijām piedzērušies. Vairākas reizes izteica, ka iespējams mani apprecēšot, kas, protams, manī izsaUCA SMIEKLU LĒKMI UN neticību.
Sekss? - Sekss bija tāds kā nekad. Tāda seksa dēļ ir vērts mirt!!! To pat nevar vārdos aprakstīt, ne velti šeit seksa vietā gribas lietot vārdu mīlēties. No rīta atkal tāda uzmanības izrādīšana kā nekad! Aprūpēšana, kafija gultā, bez maz vai uz rokām nēsāja. Atvadās ar izteicās, lai uzvedos prātīgi, nedaru muļķības, tad samulsa un piebilda, ka tomēr brīvi cilvēki esam.
Problēma? Es viņu nesaprotu, es nesaprotu vai cilvēki mainās, es nesaprotu, vai tas viss, kas nekad nekā nav bijis bija tikai tāpēc, lai būtu sekss? Bet viņš zināja, ka tas būtu tāpat, bet kāpēc tieši šoreiz viss bija tik, tik - tik augstā pilotāžā? Es vienkārši jūtos tik apmulsusi!