Mums ir tāda treniņbiedru kompānija (uz stieņiem), kur nu esmu vienīgā meitene :D nesen uzsāku tādu kā tradīciju ka metamies visi kopa gan dzimenes, gan vardadienas dāvinam ko... un nevarejam nekadi saprast ko davinat man ir tādi fenomenāli puiši kompānijā, ka viņiem visa dzive ir stieņi un treniņi... un ka lai tādam čalim izdomā ko uzdāvināt? nespele ne bumbu, spota zales nepatik, negrib ne tiesibas uz masinu likti, ne macities, ne stradat, ed tik butras un veseligu partiku.. sakuma domaju - nu agrak vins speleja volejblu, varbut profesionalo bumbu, bet tad staigājam pa veikaliem un sapratām - eu uzdāvināsim kasti ar banāniem! un tici man, tās trakākās, un nemaz tik nedārgās dāvanas, beigās ir tiešām tādas sirsnīgas un atmiņā bagātākas, nekā tas dargas, kā piemēram tur... nezinu dāvankartes ko piedava rimi un citas ģēles.. tā vietā labāk aaizsien vinjam acis, aizved ar masīnu pie ūdens, kur jau draugi pretim ar ugunskuru.... un novēlējumiem, kas sarakstīti uz lapiņām... pie kuriem var tikt kaut ko izdarot... ko ieprieks izdoma draugi..
Agrāk man pašai nebija izdoma, bet tad es sāku saprast, ka materialam davanam nav nozime, bet gan tam, ka cilvēks zin, ka par viņu domā, ka tas domāts tieši viņam... tada personiga lieta, kas raksturo viņu.. + vārdi un pasniegšanas veids
24
