Es pat nezinu, ko lai saka. Es džinsās pa māju nestaigāju, zeķubiksēs un kleitā arī nē. Nekādās zīda blūzēs arī nē. Ja nav plānots nekur iet, arī matus netaisnoju, sataisu čupčiku uz galvas un staigāju.
Nejau drēbes ir galvenās, bet tas vai mati ir tīri, vai acīs nav miegi, vai lūpu kaktiņos nav sakaltušas miega siekalas un vai mute neož pēc rūķu kakām, vai mati ir saķemmēti un vai t-kreklam nav milzu mērces pleķis uz nabas, kā arī vai bikšu sānos nav eļļas traipi no vakardienas vakariņām. Ja nav, tad viss kārtībā.
Es pa māju reāli staigāju legingos, trennuškās, maiciņās, kleitiņās,kas ir par īsu,lai tās rādītu citiem, reizēm ienākot mājās, uzvelku drauga maiku,kas man ir kā kleita, sataisu čupčiku un dzīvojos. Draugs arī pārģērbjas tā,lai ir ērti.
Vasarā, mūsu karstajā dzīvokli es vspār ienākot mājās novelku visas parpalas, uzvelku mazu maiciņu (kā te saka sievsitēju maiciņu) un sēžu vienās trusenēs. Un tā mēs abi ar draugu sēžam trusikos vien.
Abi laimīgi. Priecīgi. Un ērti jūtamies.