Kā aizmirst puisi pret kuru ir jūtas? Viņš vienkārši tā teikt paspēlējās ar manām jūtām un sāpināja mani ļoti pat ļoti, gribu viņu aizmirst, bet nesanāk, vienmēr sanāk domāt par viņu, arī raudu un nekur vispār negribu iet.
Nu tā vnk ,ir jāpatur prātā ,ka visam reiz pienāk beigas, ka viss pajūk ,vnk nevajag pārāk otr ielaist savā dzīvē ,jā ierādi vietu ,bet neļauj tam pārkāpt robežas. Emocijas ir jānostumj malā, tās nekad nav nākušas par labu, no tām jāatbrīvojas.
andie, bet vienalga, ja otrs saka jauka lietas, ilgu laiku pavadat kopā, gribot negribot sanāk pieķerties, bet varbūt es vienīgā tāda... tik emocionāla un jūtīga? :(
Ja būtu konkrēta recepte - cik maz būtu nelaimīgu cilvēku pasaulē :)
Man visu dziedēja laiks, kā arī nodarbošanās ar to, kas man patīk, sevis attīstīšana. Vislabāk ir ierakties darbos līdz ausīm, tad nav ne laika, ne gribēšanas domāt.
andie - Tu sagrauj visas romantiķes, tostarp arī mani :D Nē, ja kādam tas izdodas un palīdz, lūdzu, bet man liktos nedaudz muļķīgi, sākt attiecības ar vīrieti, bet pie sevis domāt - ai, mēs jau tāpat izšķirsimies, šis jau man tikai tā, uz kādu laiku :D
Nav vienas noteiktas formulas, kā Tu vari aizmirst viņu. Pēc idejas, cilvēku tā pa īstam nemaz nevar aizmirst. :D Ar to gan ir jāsadzīvo un jāsamierinās.
Sāc vairāk koncentrēties uz kaut ko labu savā dzīvē. Nodarbini sevi, satiecies ar draugiem. Laiks paies un būs vieglāk. Kā saka, laiks dziedē!
andie - Tu sagrauj visas romantiķes, tostarp arī mani Nē, ja kādam tas izdodas un palīdz, lūdzu, bet man liktos nedaudz muļķīgi, sākt attiecības ar vīrieti, bet pie sevis domāt - ai, mēs jau tāpat izšķirsimies, šis jau man tikai tā, uz kādu laiku
Bet viss jau no sākta gala ir lemts beigām ,pilnīgi viss, tā pat kā mēs katru dienu ,ar katru sekundi,tās simtdaļu mirstam. Bet tā ir viss ir laicīgs ,tikai uz kādu laiku ,nekas ,ko tu veido ar kādu nebūs mūžīgs ,visam pienāks beigas, nu mana uztvere ir neromantiska ,pilnīgi, es neesmu spējīga uz tādām lietām, bet es neesmu pesimiste, noteikti ne, cenšos redzēt lietas tieši tādas ,kādas tās ir ,bez lieka emociju un jūtu piesitiena, jo tās neko labu nenes, tās apdullina ,tu nevaldi pār sevi, un kontrole pār sevi ir visa pamats. Es nesaprotu ,kā var kādam pieķerties , vrb neprotu ,vrb negribu ,bet manī neizstrādājas pieķeršanās kā emocionāls stāvoklis, es neizjūt vajadzību pēc tā , man tas ir lieki.
andie - katram savs :) es nespētu attiecības baudīt pilnībā, ja es neesmu tam cilvēkam pieķērusies. dažreiz sanāk arī negribot pieķerties... bet ticu, ka strādājot ar sevi, to pieķeršanos var kaut kādā mērā kontrolēt.