Tēmas pieteikumā ir trīs pavisam atšķirīgas situācijas, kuras savā starpā nav obligāti saistāmas ar to, ka šīs visas sievietes ir ārkārtīgi veiksīgas un normālas. (Krāpšana, nezināma saderināšanās izjukšana - varbūt tomēr nākamā līgava nebija saprātīga?! Un vienkārši augsta latiņa.) Kā mēs izvērtēt spējam normālumu? Trīs minētās šķiršanās, nespēja veidot attiecības - tā man vairāk šķiet šī gadsimta modīgā lieta. Jo aizvien biežāk un biežāk visam pāri ir indivīda vēlmes, ne kopveseluma (pāra, šajā gadījumā.)
Bet labi, tāpat viss, ko varam teikt, ir tikai iespējamības. Viss jau minētais ir reāla varbūtība- gan izmusiums, kas biedē, gan prasības, gan izvēles iespējas, varbūt visiem vienkārši nepietiek?
Vai vīrieši baidās no veiksmīgām sievietēm? Jā, to nepavisam nevar noliegt. Bet nu sieviete jau arī tomēr savu dzīvi virza pa noteiktu kursu un, ja mērķis ir bijis karjera, tas sasniegts, nevar jau būt šokā, kāpēc svaru kauss saliecies uz vienu pusi, noturēt visu līdzsvarā arī nav viegli.
Bet arī "normāli" vīrieši ir vieni. Jo arī nespēj atrast to, ko meklē. Patiesībā jau ikviens varētu atrast, bet šajos laikos taču runa vairs nav par vienkārši otru cilvēku. Īpaši, ja sieviete ir neatkarīga. Tas nav kā kādreiz, prasības aug, acīmredzot.
Pamatoti vai nē, bet bieži tādas ir izvēles - arī apzinātas. Un tikai loģiski, sieviete negribēs būt kopā tikai kopā būšanas dēļ, ar vīrieti, kas nespēj tikt pāri tam, ka otra puse arī ir veiksmīga karjerā.
Vai varbūt vīrietis jūtas lieks šajā visā veiksmes epopejā, sak`, ko tad es vairs tur jaukšos, viņai viss ir. Bet nu - karjera nav viss, arī stulba doma.