MĒS esam bērna gaidībās.

Visam jaabut ar meeru! Priecaajaties, ka juusu viriesi veelas iesaistiities vismaz kaut kaaa jusu ikdienas /beerna gaitaas.. citaam tiek viirietis, kas uztaisa beernu, ok paliek kopaa, bet dziivojot kopaa reti kuru reizi gatavs viens pabut ar to beernnu.. vot tas ir skumiigi driizak!

es mūsojos, vīrs mūsojas un mana bērna omes mūsojas kad pieskata mazo, mums tas šķiet mīļi, ja kadam tas nepatīk - paši vainīgi!
protams, kad mazais paaugsies un pats varēs darīt daudz lietas bez manis, tad gan jau tas mūs pazudīs, bet pagaidam kamēr mazulis ir pilnīgi atkarīgs no citiem - mēs ēdam, mēs dziedam, mēs runājam :p

Man ļoti patīk, ka pāris runājot lieto-mēs. Nepiedomājot, bez pompa, tā pašsaprotami... Uzreiz tāds respekts, ka viņi prot veidot to savu intīmo pasaulīti, viņiem vien, kur citiem nav jāielaužas. Īpaši superīgi, ja vīrietis piemin to- 'Mēs ar sieviņu', 'Mūsu mājas', 'Mēs izdomājām, ka...'. Liekas tāda cieņa. Par bēbju lietām- neesmu gan dzirdējusi vīriešus sakām-'mēs esam stāvoklī' :D Bet - 'mēs gaidām bēbi'- izklausās forši.

Man ļoti patīk, ka pāris runājot lieto-mēs. Nepiedomājot, bez pompa, tā pašsaprotami... Uzreiz tāds respekts, ka viņi prot veidot to savu intīmo pasaulīti, viņiem vien, kur citiem nav jāielaužas. Īpaši superīgi, ja vīrietis piemin to- 'Mēs ar sieviņu', 'Mūsu mājas', 'Mēs izdomājām, ka...'. Liekas tāda cieņa.

Man arii ljoti patika, kad saaku dzirdeet no saveejaa-- '' muusuu majaas'' , kad vinjam bija labi panaakumi karjeraa, es teicu vinjam ''man prieks par tevi'' bet vinjsh atbildeja '' nevis par mani, bet par mums''

ta kaa tas ir milji, ja viirietis prot radiit taadu miiligu nostaaju, attiecibas ar sevi..

Arprāc.Cik žēl Tevis! Bērns ir ģimenes daļa. Tāpat kā, ja Tev paprasa ko dari,tak arī vari pateikt" mēs ar vīru bijām ciemos".

Nenopūli savu prātiņu un sirsniņu ar žēlumu pret mani. Nevajag. Man viss kārtībā. Kad es kādai uzdodu minēto jautājumu, es gribu zināt kā viņai(VIŅAI) iet. Ja gribēšu dzirdēt par mūsu pamperiem vai mūsu pirmajā atraugām, tad uzdošu savādāku jautājumu. Kad man jautā, kā man iet, es nestāstu, kā mums ar vīrieti bija sekss vai kā mēs ar citu draudzeni iepirkāmies. Hone ļoti precīzi uzrakstīja:

bērns pēc dzemdībām ir ģimenes daļa, nevis daļa no mammas. Uz jautājumu ''kā tev iet'' (nevis kā iet tavai ģimenei) parasti tiek gaidīta atbilde par pašu sievieti, nevis par to kā ''šodien apčurājām tēti, hihihi'', ''ēdām biezeni pirmo reizi'', utt.

BRinishkjigakais posms sievietes dzive

Subjektīvi. Tev varbūt tas ir brīnišķīgākais, bet nevajag vispārināt. Sievietes ir dažādas un ļoti dažādas lietas dara viņas laimīgas un dažādas ir lietas, kas šķiet brīnišķīgas. Kādai varbūt brīnišķīgākais posms dzīvē bija pirmie mēneši kopā ar mīļoto. Un nevar viņai to pārmest.

Tā kā neesmu uci-puci tipa sieviete, tad esmu visai pārliecināta, ka tad, kad manā dzīvē ienāks bērns, mēs joprojām būsim divas dažādas personas. Man arī šī mūsošanās nepatīk! Gan nekaitina arī, jo tomēr tā ir katra paša darīšana, kā runā un kā domā. Zinu, ka pati tā noteikti nerunāšu!

Nikola

 es teicu vinjam ''man prieks par tevi'' bet vinjsh atbildeja '' nevis par mani, bet par mums'

Nopietni, es izkustu:)

Šogad no ģimenes paziņas dzirdēju: ''mēs šogad pabeigsim devīto klasi''.Jāāā....pirmais, ko es nodomāju, bija - tas dēliņš nekad neizkāps no mātes brunčiem, jo pat ja viņš to gribēs, māte neļaus. Paredzu nākotnē ''mēs iestājāmies vidusskolā'' paziņojumu.

Man ļoti nepatīk tāda ''mēs'' likšana visos teikumos un vienalga, vai tas ir attiecībā uz bērnu, vai vīrieti. Es nejūtos, kā sava vīrieša piedēklis, lai man būtu tikai mūsu lēmumi, mūsu intereses nevis manas lietas, manas intereses, mani lēmumi. Manām ausīm pretdabiski izskan tādi apgalvojumi kā ''mēs izlēmām, ka viņš tur neies'' vai ''mēs izlēmām, ka viņš darīs tā''. Tāpat, es arī bērnus uztveru kā atsevišķu cilvēku, nevis kā mūžīgu daļu no mātes. Ja man bus bērns, tad noteikti pirmais zobiņš iznāks viņam, nevis mums abiem.
Tas, kā runā citi, mani maz satrauc. Es nesaprotu, jā, bet nav mans uzdevums iet un mēģināt kādu pārmācīt vai stāstīt, ka tiem cilvēkiem jārunā tā, kā man patīk.

kad vinjam bija labi panaakumi karjeraa, es teicu vinjam ''man prieks par tevi'' bet vinjsh atbildeja '' nevis par mani, bet par mums''

Māmiņu mūsošanos par bērnu es izprotu, bet šo - tas man nav saprotams. Es par saviem saniegumiem neteiktu, ka tie ir mūsu sasniegumi un zinu, ka mans vīrietis, ja saņemtu paaugstinājumu, diez vai draugiem stāstītu, kā mēs saņēmām paaugstinājumu. Vienkārši...kā vienas puses panākumi var pēkšņi skaitīties abu panākumi, ja tas ir bijis viena darbs un otrs vispār nav pirkstu tur pakustinājis?
Manuprāt, pāri nav visam jābūt mūsu. Nav jābūt mūsu apakšbiksēm, mūsu kleitai un mūsu paaugstinājumam darbā, ja reāli lieta vai sasniegums ir tikai vienam no cilvēkiem. Manuprāt, ir tikai normāli, ja kaut kas pieder tikai vienam. Kaut vai tas paaugstinājums.

Man jaapiekriit Karinjo-man arii loti patik tas "mees" daudzos gadijumos ,jo tas tomeer noraada,ka daram daudzas lietas kopaa.Piemeeram tagad, taisam remontu-abi taisam kopaa,jaa man iznaak varbuut tikai paliidzeet,bet es esmu iesaistiita tajaa visaa.
Te loti biezi saka-we are expecting a baybe.Latviski tas kaut kaa varbuut neskan,bet atkal-beernina radiisanaa ir iesaistiiti abi vecaaki,un kaadreiz abi vecaaki iziet cauri gruutiibaam,lai mazais vispaar buutu.Tad arii beigaas tas teetis ir lepns par "savu devu" visaa procesaa-atkal mazs piemeers-es guleeju gandriiz visus meenesus slimniicaa uz saglabaasanu ar savu pirmo beerninu-viirs bija loti iesaistiits visaa tajaa procesaa...saprotu,ka taam,kuras to nav pieredzeejusas, ir pat gruuti to saprast!

Andie, a kādas ir domas tavam draugam par šo?

Bante, nu tās jau ir viņa problēmas ,nevis manas ,manu nostāju zina , pateicu ,ka arī tūrēt es viņu netaisos ,ja gribēs ģimeni , tad lai skrien un atrod tādu ,kura vēlēsies, bet ar mani tas nebūs,jo ir pāris reizes ieminējis, ka vēlas ,pateicu ,iznēsā pats, dzemdē pats ,audzini pats, vispār nerādi man to radījumu ,tad manis pēc var.

zini viens ir jaa nepatik beerni, ok respekteeju. ne visas ir radiitas buut maates .. bet ja beerns tiek deveets no sievietes mutes/ rakstiitaa par radiiiijumu , kaa Tu esi izteikusies.. tad tev ir ne vien probleemas ar maates buushanu, bet vispar lielas probleemas.

andie, tad jau tāpat šķirsieties, vai puisis atradīs kādu ar ko veidot ģimeni.

Nu man tas skiet notiek automatiksi sakot kopdzivi, mes daram to, pirksim so, mums iet jauki,

Bet, par stavokli busanu gan labak teikt ka sievai draudzenei berns kuru mes gaidam, nevis mes esam stavokli.

andie tu pati jau arī esi kaut kāds tur zin radījums

Man tā automātiskā ''salīmēšanās'' kopā atgādina how i met your mother sēriju, kur Teds redzēja, kā Lilija ar Marshalu ''sakūst'' kopā vienā lielā bezformīgā cilvēkā :D

hi hī es jau zinu,ka mani te tūlīt nories,bet es sievieti neuzskatu par sievieti,kura bērnus neciena,ja atļaujas saukt par piekabēm,radījumiem utml un ja negrib bērnus.Viens ir nevarēt ,bet pavisam kas cits negribēt,it īpaši ar tik nicinošu attieksmi.Jūs arī bijāt bērni,tad jau pašas sev arī droši vien riebjaties tagad :) un pilnīgi saprotu tos vīriešus,kuri gadiem dzīvo ar sievieti,bet beigās pasūta piecas mājas tālāk,jo sieviņa negrib bērnus dzemdēt.Ak,nabadzīte nevares pagulēt,lūpas laikā uzkrāsot un tiri piri...
un diez kādeļ šeit vienmēr min apdiršanos,vemstīšanos,matraugas..nez kāpēc nemin pirmo smaidus,smieklus,solīšu utjpr.
fuj,pretīgi par dažām te,saprotu,ja vēl to visu pasaka,normāli,bet necienot bernus...tinos prom no šīs tēmas.ceru nenāksies atvērt.

Man tieši nepatīk, ja vīrietis saka "es" par mūsu kopējiem plāniem, tad es palaboju uz "mēs". Tāpēc mani neuztrauktu tāda problēma, kāda minēta jautājumā.

Taapeec arii gimenes ,kuraam ir beerni draudzeejas ar gimeneem ,kuraas arii ir beerni,jo bezbeernu paarim ir loti biezi kaitinosas taas visas sarunas par zobiniem,pirmo vaardu,pirmo soli utt
Es tikai domaaju,ka nevajadzeetu tomeer izteikties negatiivi par beerniniem ,tad labaak nesatikties ar taam draudzeneem ,kuraam ir tie mazuli.

Es tikai domaaju,ka nevajadzeetu tomeer izteikties negatiivi par beerniniem ,tad labaak nesatikties ar taam draudzeneem ,kuraam ir tie mazuli.

Piekrītu :) Bet nu jaunajām mammām arī jācenšas saprast, ka ne visiem blakuscilvēkiem ir jāsajūsminās par ''pirmo pielikto pamperu'', pirmajiem zobiem, utt. Ģimenei tas ir liels notikums un tas ir forši, bet jāpaskatās no malas - vai citiem arī tas liekas tik nozīmīgi un forši