MĒS esam bērna gaidībās.

''Mēs ar sievu esam stāvoklī''

Man nepatiktu, ja tā teiktu. Sajūta, ka netiek normāli novērtēta sievietes loma bērna iznēsāšanā.
Es neiebilstu, ja vīrs teiktu, ka mēs abi gaidām bērniņu, jo tas jau vairāk atbilst patiesībai.

Viena no kaitinošākajām lietām.
Mēs esam stāvoklī.
Mums aug zobiņi.
Mēs rāpojam utt.

Nekad, nebiju dzirdejusi, ka kads virietis saka - mes esam stavokli.
Parasti jau saka, mums bus berninjs vai mana sieva/draudzene ir stavokli?

Un ja ari kads saka? Vinjai grutniecibas laika nav par ko citu domat??? :D

Man tas asociējas ar mātēm, kuras, stāstot par saviem bērniem, saka "Mēs šodien aizgājām uz podiņa" vai "Mēs iemācījāmies sēdēt".

Varbūt kādam tas patīk un šķiet mīļi, bet mani personīgi šī "mēsošana" nesajūsmina.

Stāvoklī ir tikai sieviete, bet gaida bērniņu abi! :)

Angliski tas ir- We are pregnant, ko daudzi lieto, tā vietā vajadzētu We are expecting a baby

:)

Nu, loģiskāk būtu teikt "Mēs gaidam bēbi"...
Bet man vispār diezgan krīt uz nerviem tā mūsošanās vietā un nevietā. Kā jau te kaut kad spriedām par jaunajām māmiņām, kas par sevi un bēbi saka: mēs kakājam, mēs ēdam putriņu, utt., tāpat arī ja pāris vislaik lieto mēs, tas ir par daudz.

Konkrētajā gadījumā sliecos piekrist Kunisai. Bet dzīvē gan neesmu dzirdējusi, ka kāds vīrietis apgalvotu, ka ir stāvoklī.

bet mani personīgi šī "mēsošana" nesajūsmina

Man arī. Tāpat kā tas, ka ar bērna parādīšanos pasaulē sieva vīru sāk saukt par tēti.

Atceros te vienreiz bija tēma, kur meitene rakstīja, ka pārdod bērna bodiju, jo MUMS neder. Un tad sekoja komentārs- kāpēc Tu vispār velc bērna bodiju?
Uzskatu, cik muļķīgi uzrakstīts, tik muļķīgs jautājums.

Bet dzīvē gan neesmu dzirdējusi, ka kāds vīrietis apgalvotu, ka ir stāvoklī.

Manējais tā teica. Bet mēs neko negaidījām. Viņš vnk bija alusvēderu uzaudzējis un, ja kāds piesējaš ,tad teica, ka ir stāvoklī:D

Atceros te vienreiz bija tēma, kur meitene rakstīja, ka pārdod bērna bodiju, jo MUMS neder. Un tad sekoja komentārs- kāpēc Tu vispār velc bērna bodiju?

:D

Gangsteri, nu jaa tas savadak :)

Es ta smejos par savu viru, ka ir stavokli - arii uzresneejis ar tadu vederinju :D

Mierīgi uztveru šādus apgalvojumus, pat pozitīvi- ja vīrietis tā izsakās, šķiet ka tādā veidā viņš vēlas paust, ka grib iesaistīties cik vien var bērniņa nākšanā pasaulē un rūpēs par to pēc tam. Tas ir tikai apsveicami

Man atkal tā "mūsošanās" krīt uz nerviem, kad dzirdu,ka kāda, kura tikko uzsākusi attiecības, lieto MŪS visur, kur nav slinkums - MĒS iekārtojam MŪSU virtuvi, MŪSU auto, MĒS pirksim jaunu dzīvokli u.tml.
Kāds vēl MŪSU, ja attiecības ir pusgadu un virtuvei iekārtu, auto un dzīvokli pērk VIŅŠ? Brrr.. Man jau nav žēl, bet tā "mūsošanās"...

Neesmu dzirdējusi,ka vīrieši tā saka :D
Bet nesaprotu jūs, dārgās meitenes, par to "mēs" lietošanu. Kas tu ir slikts? Esmu dzirdējusi neskaitāmas reizes to "mēs", bet... kāpēc lai viņas tā neteiktu? Vai tad tiešām tas ir jāņem tiešā vārda nozīmē??? o.O

Nevienu vīrieti gan neesmu dzirdējusi sakām, ka viņš ir stāvoklī :D vairāk tomēr saka, ka gaida ģimenes pieaugumu vai ka otrā pusīte ir stāvoklī :)

Esmu dzirdējusi,kad sievietes saka- mēs jau mākam sēdēt utt., bet es kaut kā to tā neuztveru. Kas zina,kā es izteikšos,kad man būs bēbis :D
bet tā- man tas neuztrauc, domāju,ka māmiņas ar zīdaiņiem, pašas nepiefiksē,kad saka to mēs to un mēs šito.

Man, ja tā godīgi, ir vienalga, kā tas viss tiek formulēts. Tāpat saprotu, ka vīrietis pats nav stāvoklī :D

Atceros te vienreiz bija tēma, kur meitene rakstīja, ka pārdod bērna bodiju, jo MUMS neder. Un tad sekoja komentārs- kāpēc Tu vispār velc bērna bodiju?
Uzskatu, cik muļķīgi uzrakstīts, tik muļķīgs jautājums.

Tas bija pirmais, kas ienāca prātā un gan jau, ka komentāri/viedokļi būs līdzīgi kā bija tajā diskusijā. :D

Neesmu dzirdējusi nevienu vīrieti šādi sakām. Sieviešu "mūsošanās" mani netraucē, pati tā nerunāju (vismaz pašai tā šķiet, neesmu pieķērusi sevi tā sakām, bet kas zin`, varbūt kādreiz ir pasprucis:D) Bet vispār man ir biezas ausis - uz sīkumiem neiespringstu:)

Man nekad nav licies jocīgi vai nepieņemami,kad mamma saka - mēs rāpojam vai mums aug zobiņi, mēs ēdam ,mēs ģērbjamies utt utt. Tikai no cosmo uzzināju,ka tas ir pats šausmīgākais,ko māte var pateikt.
Piemēram,ja sarunā kāds jautā - kā jums iet? Reizēm arī pati pieķeru sevi pie tā,ka saku - mums zobiņu vēl nav, bet mēs jau rāpojam..

Laikam jau tāpēc,ka tik ilgu laiku mēs ar bēbīti bijām viens vesels un tagad viņš tik maziņš un vienmēr līdzi,ka arī liekas,ka esam viens vesels.