No acīm prom, no sirds ārā

Lottie, es par nevienu to nerakstu, vienkārši gribu padiskutēt. Un kāda jēga man to rakstīt par draugu, viņš man nav tik ilgi prom un drīz jau būs atpakaļ :) Par otru puisi nebija nekādas spēcīgās jūtas, un viss ir beidzies.

Lii, man draugs iekrita sirsniņā jau tajā dienā, kad iepazināmies, neko citu pat nespēju domāt. Pēc tam mēnesi netikāmies, jo biju piemirsusi tās sajūtas, kad satikāmies, viss atkal no jauna. Reizēm rodas sajūta, ka nav tāds viens īstais, bet īstais ir tas, kas tev ir blakus vai acu priekšā. Saliec cilvēkus vienā krātiņā, un viņi tur atradīs savu mūža mīlestību.

Piekrītu! + vēl Laiks dziedē. Un kopā pavisam jauks kokteilis sanāk

Es teikšu, ka tā nebūt nav. Bijušo man nav jāredz, bet katru dienu vairākas reizes par viņu domāju, jo cilvēku, ko mīlu izmest no prāta nevaru, man viņš ir tuvs, bija un būs. Es zinu, ka pienāks diena, kad būsim kopā-bet pagaidām sāp ļoti, jau ilgi. Vienmēr esmu bijusi pārliecināta, ka viņš ir mans īstasi, zinu, ka ja reiz viņam kaut kas notiktu, piem., smagi saslimtu vai nokļūtu slimnīcā-es pamestu visu un dotios pie viņa, jo es NEPAMETĪŠU cilvēku, ko mīlu.

Mexico - Lovo, izklausās pēc patiesas mīlestības, kāpēc neesat kopā? :(

Tāda kā Mexico-Love vienmēr esmu baidījusies būt. :) Esmu redzējusi kā mīlestība ieved cilvēku postā, tāpēc jau no bērnības sev esmu iekalusi neiemīlēties un ziniet sanāk. :D Tikai cik laimīga pati esmu, tas jau cits stāsts. :)

Atvainojos, Mexico-Love

Mexico-Love, man tā bija ar pirmo mīlestību. Viņu ilgi nevarēju aizmirst pēc šķiršanās. Šķita-, ja kas notiktu ar viņu, es uzreiz skrietu kaut nakts vidū ar basām kājām, tik lai būtu ar viņu..
Ar laiku tas viss pazuda. Nu vairs nedomāju par viņu kā par mīļoto.. Drīzāk kā par vienu no savas dzīves posmu. Skaistu posmu :)

P.s. Vieglāk protams paliks, tu vari arī viņu palist, bet tiklīdz otram ir slikti vai problēmas, tu nespēj atturēties un nepalīdzēt. Mīlestība ir mūžīga, jāprot arī atšķirt kaisli no mīlas. Ja ir tikai kaisle bijusi, tad tā samērā ātri izgaist.

Mexico-Love, lai izdodas! :)

Paldies, zinu, ka izdosies-pazīstami esam jau kopš pusaudžu gadiem. Jāsaka, ka laiks, kad bijām kopā bija burvīgs. Viņš aizbrauca uz ārzemēm. Attiecības no tāluma ir neiespējamas-pie tam jaunībā ļoti svarīga ir karjera-es tur neko nevaru darīt, tādēļ tagad pati pievērsos darbam, mācībām, tā pat kā viņš. Teicu, ka viņš var meklēt sev jaunu, un pati atradu arī citu, taču tas ir kā plāksteris mums abiem-nevaru sagaidīt dienu, kad varēšu viņu takal satikt.

Traki, un skumji, ka plāksterim arī būs pēc tam jācieš, bet nu sirdij jau nepavēlēsi.

Par attaluma attiecibam gan nepiekritisu. Ja loti grib, tad gaida.

Pat norunājām nekontaktēties, jo tas ir sāpīgi...
It kā arī tagadējās attiecībās abiem viss ir okey, bet tā nav mīlestība, tikai kaisle, kopā būšana ir vairāk kā izklaide, ikdienas vēlmju piepildīšana, kas ceru drīz beigsies.

Salomè: nu tā sanāca-cilvēki meklē dzīvē ērtības, abi atradām, bet mīlestība palika tikai sirdī. Gaidu, kad tai būs iespēja no jauna uzplaukt.

Man tas nedarbojās galīgi. Visu izdziedēja laiks. Bet tomēr, ja sirdī ir ļoti, ļoti dziļi, tad pat gadiem ejot un neredzot, satiekot vien uz mirkli, var būt baigās sajūtas :)

Galīgi tam nepiekrītu, ja nu vienīgi jūtas nav tik stipras un mīlestība tik liela, ja ne tā, tad nav nozīmes, cik tālu cilvēks no tevis ir, tāpat tu par viņu domāsi , ilgosies un mīlēsi :)

kamer neredzi - nedoma,neilgojies..nekadas jutas isti neeksiste.
tikko kaa ieraugi,pat pec gadiem ilgas neredzesanas- visi taureni un sajutas atgriezas..nekad nesapratisu.
no sirds/prata es personigi nevienu taa nevaru izdzest.

Nepiekrītu, ja patiešām otrs cilvēciņš ir dziļi, dziļi sirdī, tad nekāds attālums to nemainīs, arī gadījumos, kad ir kā tā būtu labāk (vismaz man tā ir)

Nu nav tā īsti taisnība,bijušo vīru neredzēju 8 gadus,un nesen satiku.protams nav tā kā bij agrāk,bet tomēr tā pirmā mīlestība kaut kur dziļi sirdī paliek uz mūžu.tālā nomalē,atmiņu kambarītī :)