ToDo List

Man ir tā saucamā vēlmju kolāža uz sienas, ja to var uzskatīt par "to do list", tad jā.
Bet man nekam nav norādīts laiks, vienkārši vienreiz ar draudzeni izveidojām katra sev tādu kolāžu ar to , kādu mēs sev gribētu dzīvi nākotnē. To darījām jau sen, pirms gadiem 2 vai 3 un kolāža vēl karājās pie sienas. :)

kaķumētra, tad jau esi lielāko daļu nogājusi. Kā veicas? :) Es pati pavisam nesen iesāku, pagaidām jau tā apņēmība un saraksts ir baigais, bet ļoti ceru, ka vēlme nenopluks un neaizmirsīsies. :D

Jā man tāds ir :)
Permanentās uzacis un acis
Silikona pupi
Sejas apstrāde ar lāzeri, lai novérstu rozāciju
Un fotoepilācija spalvām.

Anete, ir tāds projekts, kur uz nākošajām 1001 dienām tu sastādi visādas interesantas 101 vēlmes/izaicinājumus/mērķus un līdz noteiktajam termiņam centies izpildīt. :) http://www.dayzeroproject.com/ šeit ir visērtāk, piereģistrējies, taisi savu sarakstu, smelies idejas no citu vēlmēm, populārākajām vēlmēm, utt.

Aļaska
Paldies :) Man kā sarakstu pavēlniecei tieši tas,kas vajadzīgs! :D

Ne gluži tā, bet tādus mazus un lielākus mērķīšus turu galvā, lai uz viņiem ietu.
Es drīzāk pa laikam pārvērtēju savas prioritātes.
Man ir tabula, kurā esmu sarakstījusi savas prioritātes ikdienā, lai bezjēdzīgi netērētu laiku uz lietām, kas nekādu pienesumu manai dzīvei nedod (piemēram tagad - ienākšana te). Tas ir pārsteidzoši, cik daudz laika paņem nodarbošanās ar sviestu. Tik daudz lietu, cik dzīvē gribu izzināt, redzēt un iemācīties (vai panākt), nemūžam neizdarītu, neredzot, cik maz laika tam tiek veltīts nedēļas vai mēneša šķērsgriezumā. Tāpēc to es ļoti gribu mainīt un iemācīties dzīvot +/- pēc grafika, lai sevi disciplinētu, nevis nodzīvotu dzīvi kā dārzenis un tad pati brīnītos, kur paskrēja laiks.

Ja to var saukt par To Do list, tad man ir.
Bet tā, kā es pati to saprotu, es rakstīju tikai naktī no 2012. uz 2013. gadu, kad aizgāju mājās no jaungada ballītes pusnaktī, lai pabūtu viena. Uzrakstīju 7 lietas, ko jāpanāk 2013. gadā un līdz šodienai visas esmu izdarījusi. Divas no tām skaitās līdz šodienai, jo izdarītas ar pus gada nobīdi no plāna. :D

Cenšos neko neplānot, lai vēlāk nenākas vilties.

Es pat nezinu, ko darīšu rīt, kur nu vēl nākamos 5 gadus :D

Bet paldies, meitenes, iedvesmojos un arī taisu savu 101 Things in 1001 Days sarakstu

Ir lietas, kuras plānoju, bet tas nav saraksts. Tas pat nav taustāms. Tie ir vairāk sapņi un vēlmes, kurus būtu forši, ja varētu izpildīt kkādā noteiktā laikā :)

Es to nesauktu par plānu, bet ir lietas, ko paturu prātā, ka gribētu sasniegt/izdarīt līdz kaut kādam konkrētam laikam.

Man identiski kā Librai :) Lai arī man patīk plānot un organizēt savu darbu, ikdienu, tomēr nākotni gluži tik stingros rāmjos nelieku.

Man pašai nepatīk plānot un citu plānus arī nevaru ciest klausīties, jo, manuprāt, nekad nekas nenotiek tieši tā kā plānots.
Lieka mutes dzesēšana, labāk iet un darīt! :)

Īpaši ar plānu sastādīšanu neaizraujos, bet ir nācies taisīt vēlmju kolāžas. Taisīju tīri joka pēc, bet tad sapratu, ka tas lielākā vai mazākā mērā strādā :)
Ja esmu pielīmējusi tur mašīnu, tas nenozīmē, ka es viņu dabūju, bet,piemēram, tiku izvizināta ar kaut ko līdzīgu. (...)
Šobrīd man ir sastādīts saraksts ar 19 lietām, ko izdarīt šīs vasaras laikā :)
Nu jau dažas esmu izpildījusi. :)

Agrāk sirgu ar šo kaiti un tiešām, jo lielāki un dzelžaināki plāni (īstenībā ilūzijas), jo pēc tam lielāka vilšanās un neapmierinātība. Tāpēc pēdējā laikā cenšos ievērot , kā Rene rakstīja "no expectations, no dissapointments" un dzīve pat kļūst vieglāka un interesantāka!

Man ir tāds to-do list, kādas jaunas lietas gada laikā jāizmēģina vai jāizdara. Un, ja vismaz puse ir bijusi izdarīta, tad sevi aplaimoju ar kaut ko superīgu.

Agrāk sirgu ar šo kaiti un tiešām, jo lielāki un dzelžaināki plāni (īstenībā ilūzijas), jo pēc tam lielāka vilšanās un neapmierinātība.

Kalt plānus tikai kalšanas pēc jau nav diez ko prātīgi. Kalt plānus un kaut ko darīt viņu labā - cita lieta. Un pat pilnīgi nerealizējies (taču darīts) plāns jau nevar būt tikai vilšanās. ;)

Parasti slaveniem operdziedātājiem vai megakorporāciju direktoriem ir visai dzelžaini piecgades plāni, kur jau vairākus gadus uz priekšu darbu kalendārā ir ieķeksēts, kurā vietā, kurā gadā un mēnesī ko viņi darīs. Tā kā šobrīd brīvbrīdī klabinu taustiņus cosmo portālā, tad skaidrs - Metropolitēnā nedziedu un megagigabiznesa plānus šobrīd neveidoju. Izklausītos visai neticami un kaut kā nesaskanētu ar pieteiktajiem mērķiem un ambīcijām:D

Pamatlietas gan vienmēr ir bijušas skaidras, ko gan nevar saukt par plāniem, drīzāk mūžīgajiem, nemainīgajiem pieturas punktiem, pie kā allažiņ pieturēties, lai dzīve neaizietu pašplūsmā pa degradācijas ceļu un neizšķīstu nebūtiskos sīkumos - nemitīgi pilnveidot sevi, nekad neatstāt novārtā savas garīgās intereses un allaž "turēt sevi labā intelektuālajā formā" - tā, lai vēlāk nebūtu sev jākož pirkstos, ka esi spiests darīt nevis to, ko tu vēlies, bet to, ko tu vari darīt ierobežotu iespēju apstākļos, ko pats esi sev sašaurinājis kūtruma dēļ. Teiksim tā, lai es varu pirkt zemenes, nevis tikai ravēt.

Un pat pilnīgi nerealizējies (taču darīts) plāns jau nevar būt tikai vilšanās.

Piekrītu!;)

Varbūt es precīzi neizteicos, bet man agrāk piemita netikums galvā izveidot savas dzīves precīzu scenāriju, par katru dzīves sfēru man bija konkrēts priekšstats līdz niansēm-kā, kas un kad būs.
Bet dzīvē (vismaz manā) nekas nekad nenotiek tā, kā esmu bijusi iepriekš iedomājusies. Un tāpēc, jo lielākas un spilgtākas ekspektācijas, jo lielāka vilšanās.
Tagad esmu pamēģinājusi mainīt attieksmi uz-jo mazāk gaidi, jo vairāk saņem(:D), un man tas stādā!:)

Agrāk taisīju tādu plānu, bet, kopš viss nogāja pa pieskari vairs netaisu. Kas notiks, notiks, tur neko nevarēs izmainīt.

no ToDo List jāuzmanās, vairs netaisīšū, noliku ne tās tiesības :D