Es arī tagad zinu ģimeni, kur vienā mājā dzīvo 3 paaudzes, bet mājai ir 400 kvadrātmetri, tur mazliet cits stāsts. Noteikti ir savi plusi - vecvecāki ir tuvu, kas var parūpēties vajadzības gadījumā par mazbērniem, vecāki var parūpēties part saviem vecākiem u.t.t
Japānā principā arī šāds modelis ir populārāks, un tomēr, kaut arī zinu, ka šis ir viens no lielākajiem troļļiem, atbildēšu - šajos platuma grādos tas šķiet savādi, ja vīrietis virs 30 gadu vecuma dzīvo ar vecākiem, jo tas asociējas ar neveiksminieku finansiālā jomā, vīrieti, kas nespēj pats par sevi parūpēties, tieši tik vienkārši. Un kā sugas indivīds, šāds vīrietis absolūti nešķiet pievilcīgs - nekādā plaknē. Kaut gan - katrs jau atrod sev otru pusi, jautājums kādu. Katrā ziņā šāda vīrieši akcijas noteikti neaug.
Neskatoties uz it kā racionālajiem apstākļiem - kāda jēga īrēt vienam mazā dzīvoklī. Kāda jēga? Jēga tāda, ka tas uzliek atbildību, tas motivē domāt par to, vai šādi es iztēlojos savu dzīvi, tas mudina apsvēŗt iespējas, vai es izdaru visu, vai tomēr ir iespēja man darīt vairāk, lai dzīvotu labāk? Vismaz tā es to redzu un tas attiecināms ne tikai uz vīriešiem, protams.