Es varu iedomāties cik viss šis stasts ir sarežģīts un grūts, bet pareizās atbildes nav.
Aizmirst viņu būtu visvieglākais! Noteikti nāks kāds cits - uz to var vienmēr paļauties.
No otras puses, ja esi cīnītāja, tad cīnies un mēģini. Es savā stāsta cīnījos. Savas attiecības uzsāku pirms 4 gadiem ar pilnīgāko brunču mednieku, kuram sākotnēji domāju, ka biju izklaide. Rozā brilles, aizmalētas acis, bet tad uzzināju ka viņu jau pailgu laiku interesē kāda cita meitene, kurai viņs neinteresē. Ilgi, visādi un uzkrītoši viņš viņai pievērsa uzmanību un es pietiekoši izrādīju arī savu greizsirdību (esmu škandalētāja un par to nekaunos - jo patīk visu izrunāt nevis krāt sevī iekšā) līdz pienāca tas brīdis kad es pateicu - es vai viņa. Viņš man mēģinaja iestasīt, ka viņa viņam ir vienkarši draudzene, bet es atklāti pateicu, ka es to nepacietīšu un godīgi pateicu, ka es viņam vispār neuzticos. Tagad viss ir mainījies par 360%. Ja manam draugam tagad sanāk to meiteni uz ielas pasveicināt - viņam uzreiz aste kajstarpē, ka tik es kaut ko nepadomāju. Un varu pilna pārliecība teikt, ka tas tiešām ir domājot par mani. runajot par sevi pašu - arī viss ir mainījies. Attiecības ir kļuvušas par ikdienu, draugam pilnībā uzticos un man pat dažreiz smieklīgi, kad viņš man izstasta vai redzu, ka viņam kāda meitene pievērš uzmanību - tā ir tik neviltota taisnošanās.
Lai tev veicas! Ja esi cīnītāja, tad mēģini - jo galu galā, kas ir sliktākais kas var notikt? ;)