Teikšu tā - ja tevi pašu nemulsina tie fakti, ko uzskaitīji par puisi, plus vēl tiešām gribi ar viņu būt, tad jau tiecies pēc viņa. Vienīgā problēma ir tāda, ka, jā, viņš it kā dievojas, ka vēlas tikai tevi, bet var gadīties, ka aizmālē tagad tev acis, vēlāk tu atkal vari attapties ar salauztu sirdi. Uzskatu, ka tas, kas izjuka vienreiz jau, otrreiz vēl pamatīgāk un pamatotāk var izjukt. No otras puses- ir arī tādi, kam otrajā piegājienā viss sanāk. Ja nebaidies, ka šis viss var tevi agri vai vēlu sāpināt, tad jau mēģināts nav zaudēts.
Kā es rīkotos šādā situācijā, grūti spriest. Jo saprotu, cik stipri var rasties vēlme atjaunot attiecības ar cilvēku, pret kuru vēl ir jūtas. Bet, zini, man bija arī gadījums, ka nesanāca ar kādu, ar ko vēlējos būt. Likās ideāls vīrietis, pameta arī tā saudzīgi :D Pēc tam mocījos ar tām savām jūtām vienatnē, visu laiku gaidīju, cerēju. Jā, biju gatava ņemt atpakaļ. Bet tad manas vēlmes ņēma un piepildījās, nu pilnīgi likās kā pasakā - tik ļoti cerēt un saņemt to, ko vēlos. Bet tikai visu laiku grauza sajūta, ka šīs attiecības tāpat būtu kā kaut kāds sekondhends pašai pēc sevis. Sapratu, ka nav man stipras ticības nākotnei ar cilvēku, kurš mani pirmajā reizē jau nenovērtēja. Un, jā, intuīcija teica, ka tas viss ir nu tā, ne visai labi. Drīzāk pat veselais saprāts, ne intuīcija :D Un pavisam drīz es sastapu citu, viņš arī. Un, jā, laikam pareizi vien bija, ka neko neatjaunojām, ja reiz abi bijām gatavi uzreiz citām attiecībām. Tas nozīmē, ka viens otram nebijām nemaz tik vajadzīgi :)
237
