Vārdi, kas izzūd

erzacs, švāģeris, svainis


mežniecība gan tiek pietiekami plaši lietots :)

Paga, vai tad vairs tādu mežsargu nav? Nu, kā profesija...

Mezsargs un mezsaimnieciba - nedomaju, ka tie vardi izzudis. Piekritu par citiem vardiem, ka ta it, bet ne par shiem. Iespejams Tev nav saskare ar to, tadelj nepielieto sos 2 vardus un ta liekas.

vaards gans, manupraat tikai graamataas sastopams, taapat arii nelieto vairs tos pashus - dikjens, dekjis, shekti, kjeekjis, bashmaki

svainis nu gan nav izzuudošs

Daži minētie ir apvidvārdi, līdz ar to tos nevar salīdzināt ar visu pārējo.

Nu, es biežāk saku "deķis", nekā "svainis" :)

tev tie vārdi paši no sevīm nāk? jeb tev ir plašs vārdu krājums?

Man gan mežsargi un mežniecības neliekas nekas izzūdošs. Vēl nesen strādāju ar apmācību kursu mežniecībām. Cilvēki šajā nozarē strādā, mācās - viss notiek.

Visi deķi, ķiseņi, bašmaki un tamlīdzīgie ir žargonismi. Tos es gluži neliktu kategorijā "izzūdošie vārdi", jo tiem vispār nevajadzētu būt.

Man prātā nāk īsteni latviskie - vadmala, ņieburs, sagšas. Tie sastopami tautasdziesmās, grāmatās un varbūt vēl tautasdeju kolektīvos.

Paga, vai tad vairs tādu mežsargu nav? Nu, kā profesija...

Mezsargs un mezsaimnieciba - nedomaju, ka tie vardi izzudis. Piekritu par citiem vardiem, ka ta it, bet ne par shiem. Iespejams Tev nav saskare ar to, tadelj nepielieto sos 2 vardus un ta liekas.

Ir, ir saskare, tāpēc arī minu šos vārdus :D Mežsarga profesija vairs nav, ir tikai mežziņi - parastais, augstākais un virsmežzinis. Un mežniecība kā iestāde vairs nav, ir tikai, piemēram, Valmieras birojs

Man mamma šad tad saka deķis, ķisens, līdz ar to man dažreiz ar' sanāk pateikt, cilvēki visbiežāk ir neizpratnē :D

Pastāvēs, kas mainīsies - arī valoda atrodas nepārtrauktā attīstībā. Tā pielāgojas mūsu ikdienai, vajadzībām un lietojumam. Arhaismi lēnām izzūd; tos aizstāj jaunvārdi, dažādi barbarismi, kurus vēlāk ieļauj literārās leksikas saimē.

Pilnībā piekrītu Zii teiktajam - tie divi Tevis minētie vārdi noteikti nav izzūdošie, man piemēram, škiet, ļoti dīvaini, ka izvēlējies kā piemēru tieši šos vārdus :)

Ķipis, ledenes, brūtgāns/brūte.
Pirmai trīs,kas ienāk prātā,kurus vairs vispār nedzirdu lietojam,vai ļoti reti.

Mezsargs un meznieciba tachu vel aizvien tiek aktivi pielietoti vardi.

Man gan mežsargi un mežniecības neliekas nekas izzūdošs. Vēl nesen strādāju ar apmācību kursu mežniecībām. Cilvēki šajā nozarē strādā, mācās - viss notiek.

Protams, šie vārdi kā tādi attiecas uz meža nozari, kas būs aktuāla vienmēr (pati mācos), vienkārši šos vārdus, ja tā drīkst teikt, nedrīkst pat vairs izmantot, dokumentos, avīzēs, žurnālos noteikti!

Par bāleliņiem mēs arī vairs nevienu nesaucam :) Tāda ... ummm... "mēbele" kā tīne mums arī vairs nav, tāds trauks kā "ciba" arī zaudē popularitāti. Tāds īpašības vards kā "nātns" arī vairs nav populārs.

Daudzi, iespējams, nezin tādus vārdus kā ecēšas, lemesis utt, bet, domāju, tie, kas stradā lauksiamniecībā, zin joprojām.



Man vārdu krājums, domāju, ir samērā plašs, lai gan šaubos, ka kaut kas ekstremāli plašs.

Eu nu paga, "pagasta vecis" arī nav dokumentos izmantota terminologija, bet vai tad to nosaukumu vairs tapēc nelietos?

Ko nozīmē "nedrīkst izmantot dokumentos, avīzēs"? Ir izdomāts kaut kāds šo vārdu aizvietojums?

Nezinaju par mezsargu/ mezniecibu. Jalasa Cosmo vairak, vertigu info var atrast:)

57days - Protams, ka lieto, bet cik daudz cilvēku? Piemēram jaunieši, kuriem tagad ir 18 gadi? :D

Es tos vārdus minēju, jo atceros, kā pirms pāris gadiem notika samērā lieli strīdi par šo abu vārdu aizstāšanu ar citiem. Jā, pagasta veča vietā mēs varam teikt pagasta padomes priekšsēdētājs, bet mēs nevaram teikt mežziņa vietā mežsargs, jo tie jau nav sinonīmi, tādas profesijas vienkārši vairs nav, jo atšķiras specifika, pienākumi un viss pārējais

Jā, Libra, tagad mežsargu kā tādu mežniecībās vairs nav (mežniecības arī nav, ir biroji, kas pakārtoti virsmežniecībām), ir tikai vecākais mežzinis un tam pakārtoti 5 - 10 mežziņi

Bēdīgi, ja tā padomā. Atceros, kad notika VMD reformas, par šo vārdu lēnu izzušanu arī samērā daudz runāja un diskutēja