Emmanuelle es tīri no psiholoģijas viedokļa - justies stiprai, varošai, mīlēt sevi un domāt, ka esi gudra, skaista, utt. ir labi, tas ir veselīgs pašvērtējums, kas palīdz saglabāt harmoniju un līdzsvaru personībā. Bet tikai tad, ja tas jau nav pārspīlēti - es esmu vislabāka, visstiprākā, visskaistākā, es visu varu, utt. Cilvēks dzīves laikā pilnveidojas, bet gadījumos, kad pašvērtējums jau izgājis no normas rāmjiem, cilvēks attīstībā apstājas, jo viņam šķiet, ka viņš jau tāpat ir visvisforšākais un lieliskākais. Pietam nevajag aizmirst, ka zems pašvērtējums pamatā ietekmē cilvēku pašu, bet pārlieku augsts/narcisistisks vairāk ietekmē šī cilvēka draugus, ģimeni, utt. Par autores gadījumu gan grūti spriest - uzmanīgu dara tas, ka, kā viņa pati minēja, tā viņai šķiet problēma, kas viņu saēd.
275
