kāpēc?

Kubiet, vispār to parasti dara vai nu caur apģērbu vai arī sapūš maisā. No sākuma tāda stindzinoša sajūta ķermenī, tad liekas, ka gribi uz wc, tad nāk smieklu/ histērijas lēkmes, visādi sūdi rēgojas. Katram citādāk. Otreiz nemēģinātu, kaimiņos viens puisis nomira, jo vienu brīdi tas mūsu pagalmā bija aktuālāk par cigaretēm

Emm... Jāpārdomā atsvaidzinātāja paradumi, es pus pudeli parasti pūšu :D :D

Kubiete atsvaidzinātāju lieto iepūšot maisiņā(ļoti ekonomisi bet kaitīgi) vai arī caur dvieli(pārloka, jo biezāks jo labāk) un caur to elpo. sajūtas apmēram tādas https://www.youtube.com/watch?v=YX7g4pNbEOQ

Brutāli flakons caur dvieli tiek pūsts mutē.

A vienalga kāda garša/firma ? :D

weee 2 gadus atpakaļ bija vienalga. Lābāki bija ar sintētiskāku smaržu nevis abolu vai bumbieru. Tagad nezinu. Es riskētu. man nav atsvaidzinātāja.

Emm... Jāpārdomā atsvaidzinātāja paradumi, es pus pudeli parasti pūšu

Bļn Wee, es zinaju ka teiksi ko līdzīgu:D Labi šutka:D


Bet tauta es par jums šokā. Gaisa atsvaidzinātāji...nu ka var ko tādu izdomat... aš riebsies tagad pirkt.

Pie mums jau kādu laiku nepārdot gaisa atsvaidzinātājus tīņiem ja ņem ar lielo maisu :D

Es šodien nopirku šķidro, pūšamo uz aizsakariem un vēl man ir air wik ,bet tas mega lielais ... :D :D

Nepārdod atsvaidzinātājus komplektā ar miskastes maisiem ... Es gar zemi ... !

Un es ir tik forši vakarā uzpīpēt cīgu un apkopot par dienu notikušo, man vasarā pēc lietus cigaretei ir pavisam cita garša, tāpat kā pirmajai ziemas cīgai, kas aizdedzināta salā ...

Juu, sajuutas neaizmirstamas, bet beigaas palika plaushu zeel.
Saaku vilkt duumu 12 gados draugu lokaa. Visi naacaam no nabadziigaam/ nelabveeliigaam gjimeneem, pie cigareteem tikt bija viegli un vecaakiem bija vienalga ko daraam. Ar laiku atklaaju, ka man patiik tieshi viss process un peec cigaretes iestaajaas laimes sajuuta. Gribeejaas buut visu laiku laimiigai, taapeec saaku kuupinaat kaa skurstenis. Vajadzeeja visu savu gribu savaakt kopaa lai atmestu + lai atrastu citus prieka un laimes avotus.

Tas man atgadina urbanos PSRS mītus. Telefona būdiņa, nakts un dihlofoss. Piepūš pilnu būdu un kaifo:D



Ar dihlofosu indēja mušas un cius parazītus:D

mazliet ne pa tēmai, bet man stāstīja, ka indiāņi esot apreibinājušies tā - viens saēdās indīgās sēnes, bet tādu devu, lai nenomirtu un pēc kāda laika izčurā, pārējie to visu izdzer un dolbijās, jo tajās čurās vairs nav nekā indīga, bet halucigēni gan tur ir palikuši :D

Es sāku smēķēt pēc videnes, ja pareizi atceros - tajā vasarā, uzreiz pēc tam aizbraucu uz ārzemēm uz 1 semestri un tur kūpēju kā skurstenis. Izpīpēju paciņu dienā, jo biju neapzinātā stresā no svešās vides, valodas (komunicēju angliski, bet tā bija Skandināvijas valsts), tas bija vieglākais veids, kā socializēties un ierakstīties kompānijā. Diemžēl, atgriežoties LV, turpināju smēķēt, gan daudz mazāk, līdz pēc kādiem 3 gadiem atmetu pavisam. Man reizē patika un nepatika smēķēt. Tukšā dūšā nekad nevarēju, reiba galva. Beigās man garšoja tikai mentola, citas nevarēju. Tagad jau kādus 6 gadus neesmu smēķējusi un nemaz netaisos atsākt.

Man tas ir pārdomu vai relaksēšanās brīdis.
Pirmo reizi uzpīpēju braukājot pa festiem, tad sāku niekoties ar tinamajām,bet tas bija reizi pa reizei variants. Aktīvāk sāku pīpēt tikai no septembra.

Es nesāku smēķēt jo negribēju pamatskolas laikā slapstīties pa stūriem un kaktiem lai uzkūpinātu. Man vispār nepatīk tas bara spiediens. Vēlāk nesāku principa pēc. Negribēju būt kā vairākums, bet individualitāte.

Man arī ir šis netikums, bet nu patīk... it sevišķi pirmā cigarete no rītiem un pēdēja vakaros.. pipēju jau gadus nezinu, hmm.. 8nos kādus... Sāku pīpēt sākumā kad bija nervi uzvilkti, ak jel, vecmamma pīpēja melno Elitu, ta to čiepu no viņas un skrēju aiz mājām krūmos pīpēt... arī senākos laikos varēja nopirkt dažās vietās cigaretes pa vienai, 3sant laikam maksāja... bet nu jā, esmu arī divas reizes mēģinājusi atmest, bet ilgāk pa 2ned nevaru izturēt un atsāku atkal, tajā nepipēšanas periodā arī ir baigais mīnuss, ja kāds uz ielas garāmgājējs pīpēja, tad uzreiz vilka uz korķi un tik pretīgi slikti palikās... bet nu lai vai kā, neesmu noturējusies lai nepīpētu un tā pīpēju vēl šobaltdien.. Bet man patīk... tas brīdis kad pīpēju pieder tikai man un var padomāt, pagremdēties sevī un atmiņās utt utt :)

Mark Twain: 'Giving up smoking is the easiest thing in the world. I know because I've done it thousands of times.' :D

Pīpēju kādus,hmmm.... 8 gadus. Nu patīk. Ir bijusi doma atmest,bet es nespēju tad iedomāties,ka no rīta pie kafijas krūzes man vairs nebūs cigarete,vai ,kad darbā nāks miegs es nevarēšu iziet ārā uzpīpēt. Man patīk pats proces

Pirmo cigareti es uzvilku kādā 7.klasē. Tāpēc, ka citiem līdzi aizgāju. Pēc tam tur tā, šad tad, nu reāli reti, varbūt 2x gadā. Šad tad uzpīpēju arī vidusskolā, lielākoties pa garajiem starpbrīžiem, tā lai foršā būtu :D Universitātē arī šad tad, bet maz, jo redz manam tā laika puisim baigi nepatika. Un tad pārvācos uz UK un reāli sanāca tā, ka, ja tu pīpē, tad tev sanāca par 2 pārtraukumiem vairāk un tā vēl nakts maiņa bija nu kā tu atteiksi. Tagad smuki turos, sliktākajā gadījumā 1 cigarete pa nedēļu.

es saku kopā ar draudzeni, drošivien, gribēju iekļauties un tā, gribēju justies pieaugušāka.kādus 2 gadus nopīpēju sapratu, nē, priekš kam man, un ar grūtībām atmetu. bet tomēr.

Smēķētājiem- Jums tiešām patīk dzīvot ar melnām plaušām? Jums tas liekas pievilcīgi, ja?;D