Par dzīves lielākajām mācībām

Par to naudu.. Gluzi vienkarsi dod tad, kad patiesam vari to atlauties un ... neskaiti laiku, lidz dabusi to atpakal. Tad ari nebus jaraud un jaklust par ienaidniekiem.

-Ja ļoti gribas satikt sev nozīmīgus cilvēkus un ir tāda iespēja,izmantot to, es šādu iespēju 5 gadus atpakaļ neizmantoju, un šo cilvēku dažas dienas vēlāk vairs nebija, vēl šobrīd nespēju sev to piedot.
-Paļauties pašam uz sevi, negaidīt pārāk daudz no apkārtējiem,viņi var pievilt tavas cerības...

Neuzticēties un nepiedot cilvēkam, kurš vairākas reizes ir melojis/apmānījis/aprunājis aiz muguras. Tas tik āri nepāriet.

Emmanuelle, paldies. :)

Cataleya, dzīvē tā nenotiek. agri vai vēlu tu kļūsti par to slikto..

Mana labaakaa draudzene mani piekaasa diezgan smagi. Turklaat divreiz. Tas mani iisti nav mainiijis - es joprojaam uzticos cilveekiem, esmu atveerta, un draudzenes ljoti augstu veerteeju. Vieniigaa atshkiriibaa ir taa, ka es ZINU, ka mani var piechakareet atkal, un jebkursh. Attieciibas ar liidzcilveekiem peec taa notikuma uztveru vieglaak. Piechakareeja, piechakareeja, nu pats vainiigs, vairs tev neuzticeeshos. Iemaaciijos, ka nav jaataisa par to nez kaada draama.

Par piedosanu-cik viegli ir dziivot ,ja maak piedot!

Jā, ja runā par naudas aiz/ie-došanu- gribēju kā labāk,lai man reiz tuvi cilvēki varētu savam bērnam nodrošināt ārsta izmeklējumus,ko paši nevarēja atļauties.Sanāca kā vienmēr- beigās paliku tā sliktā..

Nepirkt dārgas lietas, ja jau piecas tādas ir nozaudētas. Pazudīs arī nākamā. :D
Izmantot jebkuru iespēju, ko dzīve dod.
Būvēt pēc iespējas plašāku sociālo loku, noderēs karjerā.
Tevi veido tie 5 cilvēki, ar kuriem pavadi visvairāk laika.

Pēdējais - jo labāks pret citiem būsi, jo vairāk pievilksi cilvēkus, kuri to tikai izmantos. Un ļoti svarīgi ir iemācīties ārtraukt attiecības, ja cilvēks acīmredzami nav draudzības vērts.

Mana maaciiba ir- nekad nesaki nekad!

Vel viena atzina- pat visciesakas un vecakas draudzibas saites ar laiku var partrukt, ja cilveki ir izaugusi katrs sava virziena, kas ir otram pilnigi pretejs. Draudzibu no attalumu var uzturet tikai tad, ja tomer pastav kads vienojosais elements ari tagadne , ne tikai pagatne un kopigas atminas.

Par naudas aizdošanu esmu mācījusies no vīra tēva - aizdod tikai tik daudz, cik esi gatavs nesaņemt atpakaļ. Un rēķinies, ka vari nesaņemt atpakaļ, tad arī draugi par ienaidniekiem nekļūs.

Bet mācības no pašas dzīves.. nu pirmkārt, visi, VISI ir pelnījuši otro iespēju. Jebkurš var kādreiz kļūdīties. Trešo iespēju gan vairs nedotu. Otrkārt, lai cik laimīga un aizņemta būtu ģimenes vai darba dzīve, nekad nepamest draugus, vienmēr spēt atrast viņiem laiku!
Un treškārt, paļauties var tikai un vienīgi uz sevi.

Draudzibu no attalumu var uzturet tikai tad, ja tomer pastav kads vienojosais elements ari tagadne , ne tikai pagatne un kopigas atminas.

Pilnīgi piekrītu!

Cataleya-pilniigi piekriitu.

Nav ļoti traku vai šokējošu atgadījumu, bet esmu daudz iemācījusies savā īsajā dzīvītē. :) Viena no pēdējām lietām ir pavisam klasiskā cilvēku nenosodīšana, ja neesmu bijusi viņu pozīcijā. To, ka nevar kādu tiesāt un izdarīt pāragrus secinājumus es zināju jau senāk, bet šajā kontekstā doma ir drīzāk tāda, ka iespējams, viņi vienkārši neprot citādāk, pat tie, kas nepārtraukti pieviļ un sāpina citus. Agrāk vārījos, dusmojos, raudāju, ja man tika nodarīts pāri, tagad man ir, ne gluži vienalga, bet es to uztveru vieglāk, saprotu, ka viņi ir tādi un mans sašutums un aizrādīšana viņiem it neko nemainīs. Šī vienkāršā mācība man arī palīdz piedod cilvēkiem. Patiesībā tik vienkārši, bet pārsteidz, ka daudzi pat esot krietni vecāki par mani to joprojām neprot un turpina no pāridarītāja gaidīt citādāku rīcību tērējot savu laiku viņu mainīšanai.

Lou-tiesi taa ,un veel maza piebildiite-muus neviens nespeej apvainot,ja nelaujam to...!
Jaaiemaacaas sev aplikt apkaart "kupolu"-neielaist sevii neko negatiivu.
Mees nevaram paarmaaciit citu cilveeku,ja cilveeks pats neveelaas to dariit.Mees varam tikai ieteikt kaut ko.

Я должна быть счастлива!Больше я никому ничего не должна. Dzīve ir īsa, un ir jabūt laimīgai. Primāri jādoma par sevi.

Mācību man ir bijis ļoti daudz. Bet pati, pati lielākā mācība ir mācīties no savām kļūdām un pieredzes.

Jā, kad sākas pieaugušo dzīve, sāc saprast, kas ir kas - līdzi brīvībai nāk arī pienākumi, bet tas ir atkal kā jaunas dzīves sākums - aizejot no vecākiem, pašiem par tādiem kļūt un veidot savu dzīvi un ģimeni, kādu vien vēlies. :)

Kubiete, tu savu " dzives lielako macibu" esi panemusi no " neistu stastu izdomatajas" Cataleyas! :D