Apvainošanās un citi mani dēmoni

344

Reģ: 29.01.2009

Meitenes, vēršos pie jums pēc palīdzības, kāda padoma, ieteikuma.
Man veidojas attiecības ar fantastisku vīrieti, bet man ir bail, ka es tās vienkārši sačakarēšu :(
Manī ir daudz visādi dēmoni, emocijas un es neprotu ar to visu tikt galā. Un tas reāli negatīvi ietekmē mūsu attiecības. Es spēju apvainoties par jebkuru sīkumu, uzmest lūpu, sākt nerunāt, kaut ko indīgi atbildu vai sāku pārmest.
Reāli es to visu apzinos un saku sev "cassanda what the fuck, ko tu dari???" Bet tai pat laikā nespēju sevi savaldīt un tas viss izlaužas ārā.
Puisis ir ļoti iecietīgs un saprotošs, bet tomēr arī ir atzinis, ka šīs manas negācijas un galvenais tas, ka es nespēju atklāti runāt, viņu arī sāk sadusmot...

Kā man ar sevi strādāt? Es negribu pazaudēt mīļoto :(

13.06.2014 11:34 |

blank

755

Reģ: 29.01.2009

Kā es Tevi saprotu... neko nepadarīsi ... Vari vienreiz norīt krupi, otroreizi , bet trešajā viss nāks ārā ar uzviju
Es vienkārši apzinos un pieņemu, ka attiecībās dažreiz esmu sterva !

Kā es tev piekrītu :D

13.06.2014 12:23 |

raccoon

2248

Reģ: 12.03.2009

Pievienojos iepriekšējiem komentāriem. Es tiešām šitā mēģinu ar sevi strādāt, citreiz nepasakot kaut ko asu, ko domāju, bet enīvei kādreiz man tas iznāks ārā, iznāks vēl tūkstots reizes asāk.

13.06.2014 13:32 |

uniqueღ

7704

Reģ: 13.03.2012

Es kādreiz tāda nebiju, bet tagad gan esmu palikusi dikti kašķīga :D Nu aiziet man dažreiz ciet, gribās strīdēties un liekas, ka nekas nav labi. Draugs man ir mierīgs, jo ir jau pieradis, ka man šad tad uznāks melnie.
Viņš parasti ir tas, kurs uzsāks runāt vai mīļoties un tad man pāriet. :)

13.06.2014 13:39 |