Sēžu birojā un gatavojos doties pusdienās. Šajā kontekstā iedomājos pajautāt, vai pusdienojat darbā, un, ja - jā, tad ņemat līdzi ēdienu, sildiet to virtuvē, pasūtiet ar piegādi, dodaties uz netālu pārtikas veikalu, kafejnīcu, restorānu?
Ja ņemt ēdienu līdzi no mājās, kāds tas parasti ir - maizītes, salāti, našķi?
Esmu veģetāriete, līdz ar to man ,pamatā, visas kafejnīcas viss atkrīt, ņemu līdzi augļus ,dārzeņus kko tādu, ja es zinu ,ka man tajā dienā vrb būs laiks vai vēlme ēts ,bet lielākoties nav ne vēlmes, ne laika ēst.
Man netālu ir tirgus darbam. Reizēm aizeju tur sapirkties pusdienas - augļus un biezpienu.
Visu laiku darbā stāv auzu pārslas un auzu klijas, kā arī žāvētas plūmes - kad nav laika un gribēšanas, sataisu auzu putru un pielieku tējkaroti cigoriņu kafijas vai banānu piespaidu klāt. Riktīgi garšo :D Ļoti reti aizeju līdz darba ēstuvei. Pa retai reizei ņemu no mājām iepriekš sagatavotu ēdienu.
Man pie darba nav absolūti nekā, tāpēc visu jāņem līdzi. Kā nu kuro reizi sanāk, citu dienu paņemu maizītes līdzi, citu dienu kaut kādus makaronus, rīsus, kas nu iepriekšējā vakarā bijis pagatavots un uzsildu virtuves mikrenē :)
Ņemu līdzi no mājām savu pudienu kārbiņu. :) Pamatā man pusdienās ir dažāda veida rīsi/griķi ar vistas fileju/kotletēm/karbonādi un dažāda veida svaigie salāti, kā nu kuru reizi. Našķošanās nolūkos līdzi ņemu riekstus, bezpiedevu jogurtu, biezpienu, augļus, Piena Spēku vai mājās izcepu kādu veselīgo našķi.
Es parasti dodos uz kādu no ēstuvēm, kas atrodas blakus darbam. Un vēlāk saldajā kāds šokobatoniņš.
Vienīgi vienmēr aizdomājos par to, ko ēdu tajās ēstuvēs, ja nu ar ēdienu kaut kas nav tā. Tādēļ sāku apsvērt citu variantu.
Rīgā parasti paņemu maizītes un kādu gardumu. Dažreiz salātus. Bet neko, kas būtu jāsilda vai ar ko būtu baigi jāņemas. Kafejnīcu mana darba tuvumā nav un pat ja būtu, diez vai es kkur ietu, jo man ērtāk un lētāk liekas paņemt no mājām.
Rīgā mums ar kolēģi ir savus rituāls pusdienām :D
Otrā filiālē nav jēgas neko ņemt, jo tur tāpat nebūs pusdienu pārtraukuma.
Pārsvarā ņemu līdzi pusdienas - gaļa+salāti visbiežāk.
Ja nepaņemu līdzi, tad braucam ar kolēģiem paēst ārpus biroja. Biroja ēkā ir restorāns, bet nu tur neadekvātas cenas, līdz ar to braucam uz lētāku ēstuvi.
Pārsvarā pārtieku no našķiem darbā, jo gluži doties uz kafejnīcu parasti negribas: labāk pasēžu, pastrādāju un pagraužu cepumus, riekstus, rozīnes vai notiesāju šokolādes tāfelīti.
Mana apetīte parasti mostas krietni pēc pusdienas; ja sanāk birojā aizkavēties ilgāk, esmu spiests arī vakariņot šeit.
Eju ēst uz ēdnīcu. Es varētu grauzt visu laiku kaut ko, bet nejūtos paēdusi, vienreiz pa dienas vidu paēdu silto ēdienu, tad ir spēks strādāt. Iepriekšējā darbā, kad nebija pusdienu pārtraukums, iedzīvojos problēmās ar vēderu. Gastrīts bija.
Vispār ideālais variants, ja mana darbavieta nodrošinātu man pusdienas, jo pat, ja tā ēdnīca, kur eju ir lēta, vienmēr paēdu līdz 3 eur, tad tāpat tas ir pamatīgs robs makā, jo ēdu katru dienu.
Nē, es braucu uz Jūrmalu ēst, tagad sēžu pie stūres, drīz būšu pāri Vanšu tiltam, blakus man planšete, došu ziņu, kad būšu tikusi pari tiltam, tas būs pēc kādām 11 minūtēm... :D :D :D
1868
