Sveikas.
Ik pa laikam pasekoju cosmo forumam, bet nu pienaca laiks man pasai registreties, lai izkratitu sirdi. Sobrid jutos, ka skolniece, kurai vejs galva, kautgan, esmu jau pieaugusi sieviete ar gimeni. Ar dzivesbiedru esam kopa gandriz 7 gadus, ir dels, 3 gadi. Pirms dela piedzimsanas, atiecibas ar draugu likas lieliskas, jutos mileta un respekteta, mums vienmer bija par ko runat un pasmieties. Tacu, kad piedzima mazais, kopa ar atbildibu naca ari nesaskanas, klasiskais variants - virietis sievieti un bernu uztver ka siamas dvinus, kuriem vienmer visur ir jabut kopa, kamer pats virietis var darit ko velas. Ta nu gaja laiks, un jutas pazuda. Centos izrunaties, gribeju skirties, jo neuzskatiju, ka sadam atiecibam ir jega, toties vins uzstaja, ka ir japaliek kopa berna del. Abi esam augusi skirtas gimenes un nevelamies to pasu musu bernam. Ta nu es izlemu par atiecibu temu negruzities, un koncentrejos uz karjeru un delu. Ierakos darbos un uz citiem viriesiem pat neskatijos, jo jegas nekadas, lai ari kadas man tas atiecibas ir ar dzivesbiedru, es skaitos aiznemta un punkts.
Tacu nesen, tiesi nedelu pirms aiziesanas no iepriekseja darba, tur saka stradat kads virietis... Vinu ieraugot, parnema tik divaina sajuta, gluzi ka no atrakciju kalnina braucot - vederaa ir kutinosa sajuta, un nevar nesmaidit. Pat tagad iedomajoties par vinu, man ir jasmaida. Jutos ka pilniga mulke, bet, nez kapec, ta ir laba sajuta..:) Cik paspeju ar vinu aprunaties, likas, ka vins tiesam ir forss cilveks (un brivs ari!). Uzaicinaju vinu draugos, vins mani apstiprinaja, bet neko nav rakstijis. Vinam pat nav ne jausmas, ka man vins patik. Un prieks kam man tas viss?! Ko man tagad darit? Sedet un gaidit, kamer roza brilles pasas nokritis? Tik stulbi. Ak jel...
5
